Baidens uzsver – ASV jābūt lepnai par lomu Ukrainas atbalstīšanā

Ukrainas prezidents Zelenskis otrdien Vašingtonā piedalījās sarunās, lai pārliecinātu ASV likumdevējus turpināt atbalstīt Ukrainu. 

Baidens ar Zelenski kopīgā preses konferencē uzsvēra, ka amerikāņu tauta nedrīkst atstāt Ukrainu bez palīdzības, un tai vajadzētu būt lepnai par lomu Ukrainas panākumu atbalstīšanā.   

Vašingtona arī turpinās nodrošināt Kijivu ar aprīkojumu un ieročiem tik ilgi, cik nepieciešams, solīja ASV vadītājs.

Baidens norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cer uz ASV nespēju palīdzēt Ukrainai šajā karā, un jāpierāda, ka viņš kļūdās, tai skaitā Kongresam jāsniedz nepieciešamais atbalsts. 

Zelenskis ir apņēmības pilns nepieļaut Ukrainas galvenā atbalstītāja atkāpšanos

Zelenskis otrdien pirms tikšanās ar Baidenu tikās arī ar ASV Senāta pārstāvjiem.

Tieši ASV parlaments iekšpolitisko cīņu dēļ ir apturējis 100 miljardus dolāru vērto palīdzības paketi Ukrainai un citiem sabiedrotajiem, un arī Zelenskis sarunās ar senatoriem nepanāca nostājas maiņu. Tāpēc Kijivai pagaidām jāiztiek ar to palīdzību, ko ar prezidenta lēmumu iespējams ņemt no ASV armijas rezervēm, un 53. palīdzības paketē būs raķetes munīcija un cits militārs aprīkojums.

"ASV Senātā man bija draudzīgas un atklātas sarunas," platformā "X" rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Es informēju ASV Senāta locekļus par Ukrainas pašreizējo militāro un ekonomisko situāciju, par to, cik svarīgi ir saglabāt ASV atbalstu, un atbildēju uz viņu jautājumiem." 

Pēc Zelenska tikšanās ar abu ASV Senāta partiju līderiem, demokrātu vairākuma līderis Čaks Šumers brīdināja, ka Ukrainai palīdzība ir nepieciešama ātri, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevarētu paziņot par uzvaru.

"Viņš skaidri pateica, un mēs visi skaidri pateicām, ka, ja mēs zaudēsim, Putins uzvarēs," teica Šumers.

Pēcāk Zelenskis devās uz Pārstāvju palātu, lai apspriestos ar palātas spīkeru, republikāni Maiku Džonsonu. Tāpat prezidents otrdien apmeklēja Balto namu, kur palīdzības sniegšanu apsprieda ar ASV prezidentu Džo Baidenu.

Ukrainas augstākās amatpersonas vizīte notika laikā, kad viņa pārstāvētās valsts galvenais telefonoperators cieta no vērienīga hakeru uzbrukuma.

Zelenskis ir apņēmības pilns nepieļaut, ka Ukrainas galvenais starptautiskais atbalstītājs atkāpjas no turpmākas palīdzības sniegšanas kara plosītajai valstij.

Un, lai arī Zelenskis saņēma ovācijas no visiem klātesošajiem senatoriem, republikāņi arvien vēsāk vērtē nepieciešamību atbalstīt Ukrainu.

Viņi bloķē Baidena lūgumu piešķirt jaunu militāro palīdzību 60 miljardu ASV dolāru apmērā, ja vien viņš nepiekritīs pasākumiem attiecībā uz ASV un Meksikas robežas drošību un imigrācijas reformu, kas ir viens no šībrīža sarežģītākajiem jautājumiem ASV politikā.

Krievija paziņo: jebkāda turpmāka ASV palīdzība Ukrainai būs "fiasko"

Krievija tikmēr paziņojusi par panākumiem kaujas frontē un nicinoši smīkņāja par Rietumu sniegto palīdzību Kijivai.

Krievija paziņoja, ka jebkāda turpmāka ASV palīdzība Ukrainai būs "fiasko".

"Ir svarīgi, lai ikviens to saprastu: desmitiem miljardu dolāru, kas tika iepludināti Ukrainā, nepalīdzēja tai gūt panākumus kaujas laukā," sacīja Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, otrdien uzstājoties preses konferencē Maskavā.

"Arī tie desmitiem miljardu dolāru, kurus Ukraina vēlas saņemt, novedīs pie tā paša fiasko," sacīja amatpersona, apgalvojot, ka tikšanās un tās iznākums nemainīs ne situāciju frontes līnijā Ukrainā, ne arī Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara jeb, kā Maskava to dēvē -  "īpašās militārās operācijas" – norisi valstī.

Atbalsts Ukrainai arī Eiropas Savienības uzmanības centrā

Turpmākais ekonomiskais un militārais atbalsts Ukrainai būs galvenais sarunu temats arī ceturtdien un piektdien gaidāmajā Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksmē Briselē. Pirms samita ir bažas, ka Ungārija varētu bloķēt 70 miljardu eiro vērtas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, kā arī sarunu uzsākšanu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Acīmredzot Eiropas Komisija ļoti nevēlas pieļaut šādu samita iznākumu, tāpēc tā trešdien varētu atbloķēt Ungārijai paredzēto Eiropas Savienības fondu līdzekļus 10 miljardu eiro apmērā. Tos iesaldēja, jo Brisele ir apsūdzējusi Ungārijas konservatīvo valdību tiesiskuma un demokrātijas vājināšanā.

Nav gan skaidrs, vai līdzekļu piešķiršana palīdzēs mainīt Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna nostāju, taču daudzi analītiķi pirms samita ir izteikušies, ka Orbāns ir gatavs tirgoties, lai panāktu Eiropas Savienības fondu līdzekļu atbloķēšanu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.