COP28 klimata samita noslēguma deklarācijā aicina veikt pāreju no fosilā kurināmā

ĪSUMĀ: 

• Trešdien pieņemta COP28 gala deklarācija, aicinot uz globālu pāreju no fosilā kurināmā.
• 21 lappusi garais dokuments ir deklarācijas otrā versija - pirmā, kuru pirmdien publicēja Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), izraisīja protestu vētru.
• Vides aizstāvji vienošanās vērtē kā pareizu soli uz priekšu, brīdinot, ka darāmā vēl būs daudz vairāk.
• Pasaules Dabas Fonda pārstāve no Latvijas: panāktā vienošanās ir fosilā kurināmā beigu sākums.

"Mums ir pamats, lai īstenotu transformējošas pārmaiņas," pirms vienošanās pieņemšanas paziņoja konferences prezidents Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pārstāvis Sultāns al Džabers.

Valstis "veicinās pāreju no fosilā kurināmā enerģētikas sistēmās taisnīgā, sakārtotā un vienlīdzīgā veidā". Šī ir pirmā reize 28 gadu laikā, kad klimata konferences dokumentā ir skaidri pieminēta visa fosilā kurināmā (ogļu, naftas un gāzes) nākotne. Tajā gan nav formulējuma par "pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā", ko vēlējās daudzas valdības.

Vairāk nekā simts valstis bija aicinājušas pilnībā atteikties no fosilā kurināmā

COP28 prezidējošā valsts Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) pirmdienas vakarā publicēja dokumenta projektu, kas izraisīja protestu vētru no daudzu valstu puses, kuras kritizēja to kā pārāk vāju klimata aizsardzības ziņā. Vācija un ES to nosauca par nepieņemamu.

Jaunākajā projektā šie iebildumi tika daļēji ņemti vērā.

Pieņemtā 21 lappusi biezā deklarācija nav juridiski saistošs dokuments, taču tas parāda valstīm turpmāko virzību klimata pārmaiņu jomā.

Dokumentā arī iekļauts mērķis līdz 2030. gadam trīskāršot atjaunojamo energoresursu jaudu un šajā laikposmā divkāršot energoefektivitātes tempu. G20 valstis jau ir apņēmušās to īstenot.

Pasaules Dabas Fonda pārstāve no Latvijas: noslēgtā vienošanās ir kompromisa rezultāts

Kā sarunā ar Latvijas Radio norādīja Pasaules Dabas Fonda pārstāve no Latvijas Magda Jentgena, vēl pirms dažām dienām publicētās gala vienošanās teksts nav bijis iepriecinošs.

"11.decembra vakarā versija bija tiešām ļoti slikta priekš klimata, un daudzi, tajā skaitā Eiropas Savienība, pateica, ka neparakstīs šāda veida dokumentu. Kas ir iemesls, kāpēc vakar līdz 3 naktī COP prezidentūra runāja ar individuālām dalībvalstīm, lai panāktu jauno vienošanos un versiju," stāstīja Jentgena.

Pasaules Dabas Fonda pārstāve skaidroja, ka vienošanās, kas galu galā tomēr panākta, ir kompromiss. Viņas ieskatā naftas lobijs un skeptiskās valstis tomēr saprot, ka pasaulei nav citas izejas, kā galu galā atteikties no fosilā kurināmā. Tāpat būtiska loma vienošanās panākšanā bijusi COP prezidentūrai, kas cītīgi runājusi ar valstīm.

"Kā mēs sakām, šis ir fosilā kurināmā beigu sākums. Šis, iespējams, nav tas labākais, ko mēs varējām dabūt, bet šis pirmo reizi tiešām ir sākums tam, ka sākam runāt par fosilo kurināmo, tā lomu un atteikšanos no tā," vērtēja Jentgena. "Tie, kas ir gudri, saprot, ka fosilajā kurināmajā nav nākotne. COP28 prezidentūra ir līdz 3 naktī sēdējusi un runājusi ar individuālām valstīm un panākusi vienošanos. Mēs vienmēr zinājām, ka būs jābūt kompromisam, jo neviena puse nedabūs visu, ko vēlas un arī naftas lobiji to ir sapratuši."

Daudzi vides aizstāvji uzskata, ka vienošanās ir solis uz priekšu, lai gan tajā pašā laikā daudzi brīdina, ka darāmā vēl būs daudz vairāk.

Arī Pasaules Dabas Fonda pārstāve uzsvēra - šis dokuments ir tikai sākums. Un ir skaidrs arī tas, ka pasaule šobrīd atpaliek, lai sasniegtu Parīzes klimata vienošanās mērķi – ierobežot globālo sasilšanu pusotra grāda robežās. Līdz ar to, jāstrādā pie arvien ambiciozākiem mērķiem.

Klimata samits gandrīz divu nedēļu garumā pulcējis teju 200 valstu pārstāvjus

Klimata samitā COP28 piedalās teju 200 valstu pārstāvji. Amatpersonas un klimata aktīvisti gandrīz divas nedēļas pulcējās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) spožajā metropolē Dubaijā, kurā apspriesta vēsturiski pirmā globālā atteikšanās no naftas, gāzes un akmeņoglēm, kas ir galvenie vaininieki planētas sasilšanas krīzē.

Lai arī samita galaprojektu bija paredzēts parakstīt un publicēt jau otrdienas rītā pirms samita oficiālā noslēguma, COP28 priekšsēdētāja Sultāna Ahmeda el-Džabīra, kurš pats ir AAE naftas uzņēmuma vadītājs, pirmdien iesniegtajā projektā bija daudz nepilnību, tostarp, tā vietā, lai no fosilā kurināmā atteiktos, piedāvāts tā patēriņu samazināt.

Sarunu dalībnieki pie projekta bija strādājuši visu nakti un samita saimnieki apsolīja sagatavot jaunu projektu, kuram pārējie varētu piekrist.

Saūda Arābija, kuras bagātību veido nafta, ir aicinājusi COP28 samita dalībniekus ņemt vērā tās "bažas". Savukārt Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC locekļi ir aicinājuši nepakļauties aicinājumiem pilnībā pārtraukt to ienesīgo eksportu.

Tikmēr Zambija, uzstājoties Āfrikas bloka vārdā, atbalstīja pakāpenisku fosilā kurināmā samazināšanu, taču norādīja, ka kontinenta naftas ražotājiem jāsaņem finansiāls atbalsts, vēstīja ziņu aģentūra AFP.

Savukārt Dānijas pārstāvis Dans Jergensens sacīja, ka COP28 samitā skaidri jāpasaka, ka pasaule ir ceļā uz pilnīgu atteikšanos no fosilā kurināmā.

"Es personīgi neuzticos nevienam vārdam," viņš teica. "Taču es uzstāju uz to, ka šī formulējuma nozīmei, lai arī kāds tas galu galā būtu, ir jābūt ārkārtīgi iespaidīgai."

Par pakāpenisku fosilā kurināmā samazināšanu iestājās arī ASV, lai arī šī valsts ir pasaulē lielākā naftas ražotāja.

Vēl pirms COP28 samita ASV un Ķīnas amatpersonas panāca vienošanos par atjaunojamās enerģijas izmantošanas palielināšanu, cerot, ka spriedze starp abām lielvarām – pasaules lielākajām siltumnīcefekta gāzu emitētājām – neizjauks globālo rīcību klimata jomā.

Visemocionālākie aicinājumi izmantot šo enerģijas veidu nākuši no Okeānijas salām, kuras baidās, ka, kūstot polārajam ledum, tās tiks appludinātas. To pārstāvji lidoja uz Dubaiju, radot lielus izdevumus šo salu valsts budžetam.

Džons Silks, pārstāvis no Māršala salām, kas atrodas vidēji 2,1 metru virs jūras līmeņa, pirmdien sacīja, ka viņa valsts "šeit nav ieradusies tāpēc, lai parakstītu savu nāves spriedumu".

AAE pārstāvji gan arī norādīja, ka jāpanāk, lai projektā iestrādātu risinājumus, kurus vienprātīgi atbalstītu visas gandrīz 200 COP28 valstis.

Zinātnieki apgalvo, ka planēta jau ir sasilusi par 1,2 grādiem pēc Celsija (2,2 grādiem pēc Fārenheita) salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku un ka 2023. gads, visticamāk, ir bijis siltākais 100 000 gadu laikā.

Parīzes samitā 2015. gadā tika apstiprināts mērķis apturēt globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija – mērķis, kas atkārtots arī jaunākajā projektā, bet, kā apgalvo kritiķi, tas ir praktiski neiespējams bez nopietniem centieniem ierobežot naftas, gāzes un ogļu izmantošanu.