Svētdien ap pulksten 15 pēc Latvijas laika karaliene Margrēte II informēs Dānijas politisko vadību par savu atkāpšanos, bet ap pulksten 16 jaunais karalis Frederiks X parādīsies uz Kristianborgas pils balkona un sveiks savu tautu.
Karalienes lēmums bija negaidīts
55 gadus vecais princis Frederiks nebija rēķinājies, ka viņam tik drīz nāksies uzņemties Dānijas karaļa pienākumus, jo Margrēte II iepriekš bija likusi noprast, ka gatavojas sekot savu senču piemēram un valdīt līdz pat mūža beigām, līdzīgi kā to darīja Lielbritānijas karaliene Elizabete II.
Taču pirms pāris nedēļām savā Jaungada uzrunā Margrēte II negaidīti paziņoja par lēmumu atkāpties no troņa un nodot monarhijas grožus Frederika rokās.
83 gadus vecā karaliene atzina, ka pēc pagājušogad pārciestās muguras operācijas viņas veselība vairs nav tik spoža, tādēļ pienācis laiks nodot varu Frederikam.
Margrēte II bijusi Dānijas karaliene vairāk nekā pusgadsimtu jeb tieši 52 gadus kopš 1972. gada 14. janvāra, kad viņa mantoja troni pēc sava tēva karaļa Frederika IX nāves.
Margrēte II ir dāņu iemīļota karaliene
Margrēte II ir pasaulē otrais visilgāk valdījušais pie varas esošais monarhs pēc Brunejas sultāna Hasanala Bolkiaha, kurš ir pie varas kopš 1967. gada. Margrēte II ir pazīstama arī kā tērpu dizainere un grāmatu ilustratore, tostarp viņa ilustrējusi triloģijas "Gredzenu pavēlnieks" dāņu izdevumu.
Laika gaitā Margrēte II ieguvusi dāņu cieņu un mīlestību; pēc viņas paziņojuma par atkāpšanos daudzi dāņi pat izplūduši asarās, jo uztvēra karalieni teju kā savas ģimenes locekli, lielākā daļa dāņu nemaz nav piedzīvojuši citu valdnieku.
Iespējams, Margrēte II negribēja pieļaut, ka viņas dēlam līdz kāpšanai tronī jāgaida tikpat ilgi kā britu princim Čārlzam, kurš par Lielbritānijas karali kļuva tikai 73 gadu vecumā.
Dānijas monarhijā nav karaļa atkāpšanās tradīcijas; pēdējoreiz kas tāds notika 1146. gadā, kad no troņa atkāpās karalis Ēriks III.
Taču mūsdienu Eiropā ir vairāki šādi piemēri: pirms aptuveni desmit gadiem no troņa atkāpās Nīderlandes, Beļģijas un Spānijas monarhi, kuri nodeva varu jaunās paaudzes rokās.
Tagad tiek spriests, ka Margrētes II piemēram varbūt varētu sekot arī 86 gadus vecais Norvēģijas karalis Haralds V un 77 gadus vecais Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs.
Sportiskais princis
Dānijas karalim nav politiskas varas; viņš pilda galvenokārt ceremoniālas funkcijas. Frederiks X būs ne tikai Dānijas, bet arī Grenlandes un Fēru salu valdnieks.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā 80% dāņu atbalsta monarhiju. 82% uzskata, ka Frederiks ir piemērots karaļa lomai; vēl augstākās domās dāņi ir par Frederika sievu, jauno karalieni Mēriju.
Frederiks ir karalienes Margrētes II vecākais dēls; viņš dzimis 1968. gada 26. maijā. Viņam ir gadu jaunāks brālis princis Joahims.
Pusaudža vecumā Frederiks bijis diezgan kautrīgs; viņam bijis grūti pierast pie sabiedrības uzmanības un domas, ka kādu dienu būs jākļūst par Dānijas valdnieku.
Frederiks atraisījies tikai studiju gados, kad Dānijas presē viņam tika piedēvēta pleiboja reputācija. Frederiks ir absolvējis Orhūsas Universitāti ar maģistra grādu politikas zinātnē.
Pēc augstskolas Frederiks apguvis militārās iemaņas, dienējis arī Dānijas jūras spēku īpašajā vienībā, kur viņš iesaukts par "Pingvīnu".
Frederiks arīdzan aizrāvies ar sportu, viņš noskrējis vairākus maratonus, piedalījies "Ironman" triatlona sacensībās un četrus mēnešus ilgā ekspedīcijā ar suņu kamanām Grenlandē.
90. gadu sākumā Frederiks iepazinis Latviju
Frederikam arī Latvija nav sveša zeme, jo 90. gadu sākumā, neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, viņš ar dāņu studentu grupu bija ieradies mūsu valstī, lai pētītu pārejas posma sabiedrībā notiekošos procesus. 1992. gada aprīlī dāņu studentu grupa šeit pavadīja pāris nedēļas, kuru laikā apmeklēja arī Latvijas parlamentu un tikās ar mūsu valsts amatpersonām.
"Nevēloties radīt jebkādu ažiotāžu ap savu personību, kroņprincis jau iepriekš uzsvēris, ka ierodas vienkārši kā students.
Viņš kopā ar saviem studiju biedriem dzīvos studentu kopmītnē un ēdīs studentu ēdnīcā," par Frederika viesošanos Latvijā rakstīja laikraksts "Diena".
Ilze Ostrovska tolaik bija Latvijas Universitātes pasniedzēja un palīdzēja organizēt dāņu studentu vizīti. Viņa atceras, ka Frederiks kopā ar pārējiem studentiem dzīvojis Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs Skolas ielā, kas bija paredzētas ārzemju studentu izmitināšanai.
"Kopmītnes bija pieklājīgi izremontētas. Protams, ka mēs gribējām parādīt to labāko," stāsta Ostrovska.
"Jāsaprot, ka tas bija 1992. gada aprīlis, kad viss vēl bija ļoti nenoteikti. Tikai nedaudz vairāk kā pusgads bija pagājis kopš 1991. gada augusta puča."
Vizītes organizatoriem bija bažas arī par 90. gadu sākumam raksturīgo kriminogēno vidi, tādēļ dāņu studentiem sniegtas instrukcijas, kur nevajag iet un ko nevajag darīt.
Ostrovska atceras, ka ārvalstu valūtai tolaik bijis ļoti augsts kurss, tādēļ Dānijas studenti šeit varēja justies kā miljonāri. Piemēram, tolaik par pāris ASV dolāriem varēja ieturēt ļoti labu maltīti restorānā "Pūt, vējiņi".
Princis gājis uz Centrāltirgu pirkt ikrus
Dānijas princi šajā vizītē pavadīja arī Artis Pabriks, kurš tolaik jau studēja politoloģiju Orhūsas Universitātē.
Pabriks atceras, ka brauciens bija organizēts ar domu, lai Dānijas studenti varētu iepazīt Latviju.
"Princim līdzi bija divi miesassargi, kas uzvedās ļoti diskrēti," stāsta Pabriks. "Atceros, ka kopā ar Frederiku gājām uz Rīgas Centrāltirgu, meklējām sarkanos un melnos ikrus, ko viņš gribēja iegādāties."
Vizītes rīkotāji aizveduši Frederiku arī uz kārtīgu pirti.
Ostrovska spriež, ka Frederiks bijis ļoti kārtīgs un atbildīgs, pavisam citāds nekā pleiboja tēls, kas par viņu bija radīts Dānijas presē.
"Aizgājām uz koncertu Lielajā ģildē, un Frederiks teica, ka bijis patīkami pārsteigts par mūsu simfoniskā orķestra augsto līmeni."
Pēc dažiem mēnešiem, 1992. gada vasarā, Frederiks ar karalieni Margrēti II apmeklēja Latviju oficiālā valsts vizītē. Viņš neatbrauca tukšām rokām, bet gan atveda ap 700 grāmatu, kas kļuva par pamatu Latvijas Universitātes Politikas zinātnes katedras bibliotēkas izveidošanai.
Studiju laikā Latvijā princis bija ievērojis, ka pārmaiņu procesā esošās valsts studentiem trūkst grāmatu par šo tēmu, tādēļ Dānijā sarīkojis grāmatu vākšanas kampaņu.
Dānija un Austrālija lepojas ar topošo karalieni
Latvijas presē tolaik klīda runas, ka Frederika vizītes laikā latvju studentes metušas acis uz daiļo princi, tomēr viņam izdevies izvairīties no šiem slazdiem.
Latviešiem neizdevās iefiltrēt savu princesi Dānijas karaļnamā, toties to paveica Austrālija, jo princis Frederiks ir precējies ar Tasmānijā dzimušo Mēriju Donaldsoni.
Viņi iepazinušies 2000. gadā Sidnejas olimpisko spēļu laikā, kad Frederiks ar Eiropas aristokrātu bariņu ieklīda kādā Sidnejas bārā.
Mērija sākumā nemaz neesot zinājusi, ka Frederiks ir augstdzimušas dzimtas atvase, tomēr viņu romāns drīz vien vainagojās ar Mērijas pārcelšanos uz Dāniju. Viņi apprecējās 2004. gada maijā.
Mērija nekavējoties iekaroja Dānijas sabiedrības simpātijas, un dāņi ļoti lepojas ar topošo karalieni. Viņa brīvi runā dāņu valodā.
"Kad Mērija un Frederiks iepazinās Austrālijā, daudzi pēc tam teica, ka viņai paveicies satikt pasaku princi. Taču, manuprāt, laiks ir pierādījis, ka Frederikam paveicās vēl vairāk," sarunā ar "CNN" spriež Dānijas laikraksta "Berlingske" redaktore Birgita Borupa.
Frederikam un Mērijai ir četri bērni: 13 gadu vecie dvīņi Vinsents un Žozefīne, 16 gadu vecā Isabella un 18 gadu vecais Kristians, kurš pēc tēva stāšanās karaļa postenī kļūs par troņmantnieku.
Monarhu maiņa kā priecīgs notikums
Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena ir nopietni gatavojusies monarha maiņai, ielās izkarot karogus un veicot citus sagatavošanās darbus. Piektdienas vakarā Kopenhāgenas centrā notika publisks koncerts par godu karalienei Margrētai II. Koncerts publikai bija bez maksas, un to tiešraidē translēja televīzijā. Televīzijā varēs vērot arī šīs dienas ceremoniju, kurā karaliene nodos troni Frederikam.
Pēc plkst.14 pēc Latvijas laika Margrēte II dosies ceļā zirgu vilktā karietē, savukārt Frederiks kopā ar sievu kroņprincesi Mēriju un vecāko dēlu princi Kristianu dosies ceļā ar automašīnu nedaudz agrāk. Kristiansborgas pilī, tiekoties ar valdību, karaliene parakstīs deklarāciju par atteikšanos no troņa. Šajā brīdī tronis pāries no mātes dēlam. Pēc tam Margrēte tiks nogādāta atpakaļ Amalienborgas pilī.
Vēlāk jaunais karalis Frederiks X izies uz Kristiansborgas pils balkona, pēc tam Dānijas premjerministre Mete Frederiksena oficiāli pasludinās monarha maiņu, un jaunais karalis uzrunās tautu.
Kopenhāgenas ostā tiks izšautas lielgabalu zalves un vienlaikus karaliskais karogs tiks nolaists pie Margrētes rezidences un uzvilkts pie Frederika rezidences.
Visbeidzot ap pulksten 16.30 jaunais karalis un karaliene ar karieti dosies atpakaļ uz Amalienborgas pili. Gaidāms, ka viņus šajā braucienā sveiks tūkstošiem dāņu.
Dānijas iedzīvotāji ir pozitīvi noskaņoti par monarhu maiņu, arī gleznotājs Jans Strēmsteds, kurš atzinīgi vērtē karalienes lēmumu atkāpties no troņa, nevis valdīt līdz mūža beigām.
"Tas ir absolūti fantastiski to darīt šādā veidā, nevis tad, kad kāds nomirst, un viss ir mazliet skumji. Tāpēc es domāju, ka tas bija forši."
