"Kanāda stāv plecu pie pleca ar Latviju"
Šī jau ir otrā oficiālā Kanādas Senāta spīkera Fērija vizīte Latvijā, un viņš atzina, ka jau tagad šeit jūtas kā mājās. Kanādas Senāta spīkers otrdien nolika arī ziedus pie Brīvības pieminekļa un vēlāk arī devās uz Ādažu militāro bāzi, lai tur tiktos ar Latvijā bāzētajiem Kanādas karavīriem.
Fērijs Latvijas Televīzijas intervijā uzsvēra, ka Kanādai un Latvijai ir ļoti labas attiecības.
Viņš norādīja: "Kanādai un Latvijai ir ilgstošas, brīnišķīgas attiecības, un Kanādai tās ir ļoti svarīgas. Un daļēji šīs vizītes mērķis ir vēlreiz apstiprināt, ka Kanāda stāv plecu pie pleca ar Latviju, īpaši šajos Ukrainas ciešanu laikos pēc Krievijas drausmīgā iebrukuma. Kā jūs zināt, Kanāda neatzina Latvijas padomju okupāciju un (..) 1991. gadā atzina Latvijas neatkarību. Un tas mums bija liels lepnums par mūsu draudzību, kad 2017. gadā Latvija bija pirmā valsts, kas ratificēja mūsu CETA līgumu jeb Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu."
Vaicāts, kādēļ Kanāda, esot ģeogrāfiski tālu no Latvijas un arī Ukrainas, tik aktīvi ieguldās to drošībā, Fērijs skaidroja: "Pēc Otrā pasaules kara daudzi latvieši emigrēja uz Kanādu, un tagad tā ir viena no mūsu lielākajām diasporām. Toronto vien mums ir ap 40 000 latviešu. Latvieši līdz ar to ir devuši nozīmīgu ieguldījumu Kanādas sabiedrībā un kultūrā, arī politikā, mākslā. Un mēs ļoti lepojamies, sakot, ka mūsu latviešu draugi ir daļa no Kanādas kultūras."
Kanādas spīkers apliecina atbalstu Ukrainai
Atbalsts Ukrainai un arī Latvijas drošībai ir bijis viens no galvenajiem tematiem sarunās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, arī ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu ("Apvienotais saraksts").
Fērijs apstiprināja, ka Kanādas parlamentā pārliecība par atbalstu Ukrainas uzvarai ir nesalaužama un par to nav nedz politisku diskusiju, nedz strīdu.
Fērijs norādīja: "Kanāda ir ļoti skaidri pateikusi, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir nelegāls, tas ir nelegāls Ukrainas teritoriālās suverenitātes pārkāpums. Tāpēc Kanāda atbalsta ukraiņu centienus, investējot naudu, materiālus un, protams, ieročus."
"Ļaujiet man apstiprināt, ka gan [Kanādas] Senāts, gan pārstāvju palāta absolūti atbalsta Ukrainu un valdības lēmumus sūtīt ne tikai tankus, materiālus un naudu uz Ukrainu, bet arī karavīrus uz Latviju.
Mēs vadām NATO kaujas grupu šeit un esam ļoti ciešā sadarbībā ar Latvijas draugiem, gan domājot par mācībām, gan ekspertīzi. Pirms kāda laika Ukrainas prezidents [Volodimirs] Zelenskis attālināti uzrunāja mūsu parlamentu, un mūsu atbilde bija pārliecinoši pozitīva, un neviens nerunā neko citu, kā tikai par atbalstu Ukrainai," atzīmēja Fērijs.
Tāpat Kanādas spīkers pauda valsts apņēmību turpināt atbalstīt Ukrainu.
Kanāda vienmēr ir bijis Latvijas stiprais plecs un ļoti labi draugi, atzina arī Saeimas priekšsēdētājs Smiltēns,
un vismaz parlamentu līmenī ir skaidras četras lielās prioritātes: "Pirmais, ir izdarīt pilnīgi visu, kas ir nepieciešams, lai mēs kopā garantētu Austrumu flanga absolūtu drošību NATO dalībvalstīs. Dalībvalstu Baltijas valstu, Polijas, Latvijas drošība – tā ir pirmā augstākā prioritāte."
Vienlaikus Fērijs Latvijas Televīzijai norādīja, ka šovasar gaidāmais NATO valstu samits Viļņā varētu būt nozīmīgs, lai skaidrāk saprastu alianses pozīciju Ukrainas kara un Ukrainas atbalsta kontekstā.
Izceļ Kanādas praksi, iesaldējot Krievijas oligarhu aktīvus un novirzot tos Ukrainai
Starp prioritātēm ir arī nevis neļaušana zaudēt, bet gan palīdzēšana Ukrainai uzvarēt karā, Krievijai saņemt taisnīgu sodu un pārņemt arī Kanādas praksi, iesaldējot Krievijas oligarhu aktīvus.
Smiltēns norādīja: "Vislabākā juridiskā metode, kā atsavināt šos aktīvus, kas pieder Krievijas oligarhiem, un novirzīt šos līdzekļus Ukrainas rekonstrukcijai. Šeit kanādieši tiešām ir tikuši vistālāk. Un tas ir tīrs parlamenta jautājums, jo tas ietver konkrētu likumdevēju rīcību."
Savukārt Fērijs stāstīja: "Pāgājušajā decembrī mūsu ārlietu ministre paziņoja, ka Kanāda iesaldēs Romāna Abramoviča aktīvus. Pēc tam, sekojoši, mēs izdevām likumu, kas ļauj virzīties tālāk par iesaldēšanu virzīties tālāk. Tas ir trīspakāpju process – tas sākas ar aktīvu iesaldēšanu, tad atsavināšanu un tad novirzīšanu tālākiem mērķiem. Mēs vēlētos to darīt īsākā ceļā, bet, protams, mēs nevaram, jo mums jāseko legālam procesam. Un tas paņem laiku. (..) Tas ir ļoti komplicēts process. Tas prasa laiku, taču Kanāda iet šajā virzienā. Un mēs vēlamies arī pārliecināties, ka citas valstis to dara precīzi un likumam atbilstoši."
Vaicāts, cik liela problēma Kanādā ir Krievijas oligarhu aktīvi, Fērijs sacīja: "Tā nav lielāka problēma kā citās valstīs, bet tā ir problēma, un Kanāda šobrīd ir procesā, lai identificētu oligarhus, kuriem ir šie aktīvi Kanādā. Un mēs esam tagad spēruši pirmo soli, un esam pirmā G7 valsts, kas to dara. Un mēs vēlamies, lai mēs tos izmantojam, tad darām to pareizi, likumīgi un, lai tas būtu vēstījums visai pārējai pasaulei.