ASV kopš 2000. gada pie varas bijuši jau pieci prezidenti (Bils Klintons, Džordžs V. Bušs, Baraks Obama, Donalds Tramps un Džo Baidens), bet Krievijā tikmēr valdījis tikai viens cilvēks – Vladimirs Putins (2008. gadā viņš uz četriem gadiem iebīdīja prezidenta amatā savu rokaspuisi Dmitriju Medvedevu, bet visiem tāpat bija skaidrs, kurš ir īstais Kremļa saimnieks).
Putina vara ir ilgusi vairāk nekā divas desmitgades, un pagaidām tās gals vēl arvien nav redzams. Krievijas iedzīvotāji šonedēļ dosies pie vēlēšanu urnām, taču balsojuma iznākums jau sen ir zināms.
Navaļnija atraitne aicina uz protestiem
Krievijas prezidenta vēlēšanās gribēja piedalīties arī opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, bet 2018. gadā viņu nepielaida balsojumam, savukārt šoreiz Putina režīms parūpējās, lai Navaļnijs nemaz nenodzīvotu līdz vēlēšanu dienai: pirms trim gadiem viņš tika apcietināts un mēnesi pirms vēlēšanām nomira Arktikas cietumā.
Navaļnija atraitne Jūlija apņēmusies turpināt viņa politisko cīņu pret Putina režīmu. Viņa un citi Navaļnija līdzgaitnieki aicina Krievijas iedzīvotājus tik un tā doties uz vēlēšanu iecirkni un paust opozīciju Putinam.
"Atnāciet 17. martā tieši pulksten 12 uz vēlēšanu iecirkni! Tā ir jūsu izvēle, ko darīt tālāk – varat balsot par jebkuru kandidātu, izņemot Putinu, varat sabojāt biļetenu, varat ierakstīt tajā Navalņija vārdu, bet ja neredzat jēgu balsot – varat vienkārši atnākt, pastāvēt un doties mājās.
Galvenais ir atnākt. Tā ir vienkārša un droša rīcība. Viņi nevar to aizliegt," teica Jūlija Navaļnaja.
Kremļa marionetes
Prezidenta vēlēšanu biļetenā līdz ar Putinu ir vēl trīs kandidātu uzvārdi. Visi pārstāv Kremlim paklausīgās partijas, kas nerada nekādus draudus Putina režīmam.
75 gadus vecais parlamenta deputāts Nikolajs Haritonovs ir Krievijas komunistu izvirzītais kandidāts. Šīs partijas kandidāti prezidenta "vēlēšanās" regulāri ieņem otro vietu drošā attālumā no Putina rezultāta. Haritonovs atsakās kritizēt Kremļa saimnieku un atbalsta viņa uzsākto karu Ukrainā. Par viņu šobrīd gatavi balsot ir kādi 4% vēlētāju. 2004. gadā Haritonovs jau piedalījās prezidenta "vēlēšanās", kad ar 14% balsu ierindojās otrajā vietā aiz Putina.
56 gadus vecais Leonīds Sluckis sevi pasniedz kā pirms pāris gadiem mirušā Krievijas politikas veterāna Vladimira Žirinovska sekotāju. Valsts domē viņš ir Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs. Pretrietumnieciski noskaņotais ultranacionālistu partijas pārstāvis atbalsta Krievijas karu Ukrainā. Arī par viņu gatavi balsot vien 4% vēlētāju.
Jaunākais no kandidātiem ir 40 gadus vecais Vladislavs Davankovs no partijas "Jaunie ļaudis", kas tiek uzskatīta par Kremļa izveidotu projektu. Davankovs saņēmis vairākus valsts apbalvojumus, to skaitā no Putina. Lai arī viņš atteicies kritizēt Putinu, Davankovs izteicis vēlmi pēc pārmaiņām un jaunām sejām politikā. Viņu gatavi atbalstīt ap 5% vēlētāju.
Divi kandidāti, kas atklāti kritizēja Putina sākto karu Ukrainā – Boriss Nadeždins un bijusī TV žurnāliste Jekaterina Duncova – netika pielaisti vēlēšanām, aizbildinoties ar dažādiem pārkāpumiem.
Šo kandidātu pret karu vērstā platforma acīmredzot radīja bažas Kremlī. Kandidāti, kuriem tika ļauts piedalīties, tiek uzskatīti par gana lojāliem Putinam, lai reālu konkurenci neradītu.
Valsts iestāžu darbiniekus spiež balsot
Krievijas prezidenta "vēlēšanas" tiek vadītas, arī nodrošinot Putinam uzmanības monopolu medijos, izvēršot spiedienu pret kandidātiem un vēlētājiem. Arī pats vēlēšanu process ar katru gadu kļūst rafinētāks.
Pagājušonedēļ no kāda valsts uzņēmuma nopludinātiem dokumentiem kļuva skaidrs, ka Putina partija izveidojusi jaunu sistēmu, kā vēlēšanās piespiest piedalīties valsts sektorā strādājošos. Par to ziņoja Krievijā aizliegtais neatkarīgais vēlēšanu uzraugs "Golos".
Shēma ir sekojoša – darbiniekiem uz mobilo tālruni tiks nosūtīta saite, kas jāatver, ierodoties vēlēšanu iecirknī, un kas ar ģeolokācijas palīdzību pārbaudīs viņu atrašanās vietu.
Lai gan viņiem netiek dots rīkojums balsot par Putinu, lielākā daļa valsts sektorā strādājošo to uzskata par savu pienākumu, un šis ir veids, kā celt vēlētāju aktivitāti.
Tieši tā vienmēr bijusi Putina vājā vieta. Vēlētāju izvēli var ietekmēt dažādos veidos, bet šiem vēlētājiem pirmām kārtām ir jāatnāk nobalsot.
Putinu atbalsta pensionāri un "militārā buržuāzija"
Vienlaikus Putinam ir arī savs pamata elektorāts, kurš nav īpaši jāpārliecina, norāda bijušais opozīcijas laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors, Nobela Miera prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs.
"Nav taisnība, ka Putinam nav atbalsta un ka visu panākusi propaganda.
Viņam ir savs kodola elektorāts – tie ir pensionāri, kādi 30 miljoni cilvēku vecumā virs 65 gadiem. 80% no viņiem balso par Putinu neatkarīgi no tā, ko viņš dara.
Un otra grupa – jaunā militārā buržuāzija. Tā ir vidusšķira, bruņotie cilvēki, kas strādā policijā, armijā, dienestos. Tādu ir 3,5 līdz 4 miljoni, un kopā ar savām ģimenēm tie veido kādus 20 miljonus."
Pēc neatkarīgā aptauju veicēja "Levadas centra" datiem, Putinu atbalsta vairāk nekā 80% Krievijas pilsoņu. Un šis atbalsts kopš iebrukuma Ukrainā ir audzis.
Pēc ekspertu domām, šie skaitļi gan pilnībā neataino realitāti, jo autoritārā valstī izmērīt patieso tautas noskaņojumu ir grūti. Daudzi aptaujās uz jautājumiem atbild tā, kā no viņiem sagaida. Līdzīgi būs arī ar pašu balsojumu.
Iedzīvotājiem nav ticības rītdienai
Bijušais Putina runu autors, tagad politikas analītiķis Abass Galimovs norāda, ka bieži vien cilvēki balso par Putinu ar nolemtības garu.
"Par viņu balso, jo zina, ka Putins tāpat uzvarēs. Cilvēki negrib būt zaudētāju nometnē. Tā ir bieži sastopama motivācija, ko redzam fokusgrupās. Tā, protams, ir negatīva motivācija. Tai nav ticības rītdienai."
Putins uzvar, ne tikai izmantojot cilvēku apātiju, bet arī manipulējot ar sabiedrības noskaņojumu. Nopludinātie dokumenti arī liecina, ka viņa padotajiem dots uzdevums pirms vēlēšanām kontrolēt notiekošo interneta vidē – sociālajos tīklos un čatos, lai uzraudzītu par Kremli izplatīto naratīvu, kā arī diskreditētu jebkādu opozīciju.
Ar šiem un citiem iepriekš minētajiem paņēmieniem Putins cer nodrošināt 80–85% balsu ar vismaz 70% lielu vēlētāju aktivitāti.
Lai arī visa Rietumu pasaule zina, ka šīs vēlēšanas nav ne brīvas, ne godīgas, Putins šādi cer uzturēt savu iluzoro leģitimāti, vismaz Krievijas sabiedrības acīs.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam. Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība Latvijā varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pēc vairākiem gadiem cietumā miris, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
