Tāpat izskanējis viedoklis, ka Ankara pēc vēlēšanām varētu mainīt savu nostāju par Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Erdogans sadarbojies gan ar Krieviju, gan ar Ukrainu
Vēlēšanu kampaņas pašā rosīgākajā laikā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piedalījās virtuālā ceremonijā par godu Turcijas pirmās atomelektrostacijas atklāšanai. Turcija to uzbūvēja sadarbībā ar Krieviju. Ar šo soli Turcija palielināja savu enerģētisko atkarību no Maskavas laikā, kad Rietumi cenšas darīt tieši pretējo.
NATO dalībvalsts ar alianses otro lielāko armiju jau ilgstoši tuvinājusies Krievijai, kas ir viens no tās galvenajiem tirdzniecības partneriem. Un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tas nav būtiski mainījies – Turcija centusies saglabāt attiecības ar abiem Melnās jūras kaimiņiem.
Kā sarunā ar LTV atzīst bijušais Turcijas diplomāts un ārpolitikas eksperts Imdats Oners, Putina un Erdogana draudzība Rietumos radījusi zināmu nervozitāti.
"Erdogans spēlēja uz abām pusēm, attīstot attiecības ar Krieviju un vienlaikus uzturot saiknes ar Ukrainu, īpaši sniedzot militāro atbalstu – dronus.
Viņš gribēja būt uzticams partneris šai reģionā, kas varētu palīdzēt abām pusēm nonākt pie vienošanās.
Līdz zināmai robežai viņam tas izdevās – ja paskatāmies, piemēram, uz panākto graudu vienošanos. Bet, protams, kopš Krievijas sāktā kara Turcijas attiecības ar Krieviju Rietumiem radījušas problēmas," spriež Oners, kurš pašlaik ir Floridas Universitātes Džeka Gordona politikas institūta eksperts.
Saites ar Krieviju netiks sarautas
Kamēr Erdogans tiekas ar Putinu, viņa galvenais pretinieks, Turcijas opozīcijas izvirzītais kandidāts Kemals Kiličdarolu martā pie sevis uzņēma ASV vēstnieku. Opozīcija šādi simbolizē apņemšanos atjaunot attiecības ar Rietumiem.
Taču arī pēc iespējamās varas maiņas Turcijā attiecības ar Krieviju, visticamāk, netiks sarautas. Turcijā ir smaga ekonomiskā situācija, un abu valstu ekonomikas ir pārāk cieši saistītas – gan tūrismā, gan enerģētikā, gan tirdzniecībā.
"No opozīcijas nesagaidu nekādus straujus pagriezienus ārpolitikā. Bet viņi kritizējuši Erdoganu par to, ka viņš ar Krieviju attiecības kārto prezidenta līmenī – tieši ar Putinu, neiekļaujot citus spelētājus Turcijas ārpolitikā. Opozīcija, nākot pie varas, to darītu disciplinētākā, institucionalizētā veidā. Un tas notiktu atklāti. Šobrīd ārlietu resors pat nezina visas nianses Erdogana sarunās ar Maskavu," stāsta Oners.
Lai arī opozīcija apņēmusies atsākt sarunas par Turcijas dalību Eiropas Savienībā, tās iestāšanās blokā noteikti nav tuvākās nākotnes jautājums.
Taču Rietumos cer, ka varas maiņas gadījumā uzlabotos situācija pašā Turcijā.
Pēc vēlēšanām varētu dot zaļo gaismu Zviedrijas uzņemšanai NATO
"Eiropā ir cerības, ka, opozīcijai nākot pie varas, ne tikai uzlabosies Turcijas attiecības ar Rietumiem, bet arī mainīsies iekšpolitiskā situācija – pieaugošais autoritārisms, atkāpšanās no demokrātiskām normām, konstitūcijas un likuma pārkāpumi. Tas viss ir atstājis ietekmi uz šīm attiecībām," secina Oners.
Tāpat Erdogans licis šķēršļus NATO paplašināšanai, bloķējot Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Oners uzskata, šī vairāk bijusi priekšvēlēšanu laikam veltīta iekšpolitiska diskusija, kas pēc vēlēšanām gūs atrisinājumu.
"Lai arī kurš nāktu pie varas Turcijā, sagaidu, ka Zviedrijas dalība tiks ratificēta.
Erdogans pirms vēlēšanām vienkārši spēlēja uz iekšpolitiku, cerot sev iegūt lielāku atbalstu, norādot uz Zviedrijas kurdu minoritātes radītajiem drošības draudiem. Pret Turciju arī arvien pieaug spiediens nebremzēt šo procesu, jo Krievija rada drošības riskus reģionā."
Abu galveno kandidātu – Erdogana un Kiličdarolu – izredzes šobrīd aptaujas rāda kā ļoti līdzvērtīgas, tāpēc Turcijas liktenis, iespējams, izšķirsies tikai prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā maija beigās.
KONTEKSTS:
14. maijā Turcijā notiek gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas. Uz prezidenta amatu pretendē arī tagadējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turcijā ir pie varas jau kopš 2003. gada. Opozīcija viņu asi kritizē par demokrātijas ierobežošanu un politisko pretinieku vajāšanu.
Lai mēģinātu pārspēt Erdoganu, lielākās opozīcijas partijas vienojušās atbalstīt kopīgu prezidenta amata kandidātu: 74 gadus veco Kemalu Kiličdaroglu, kurš ir Republikāņu tautas partijas līderis. Viņš sola veicināt demokrātiju Turcijā un stiprināt saites ar Rietumiem.
Ja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūs vismaz 50% balsu, pēc divām nedēļām, 28. maijā, tiks rīkota otrā kārta.
