Vērtējot Kahovkas HES dambja spridzināšanu, Slaidiņš pieļāva, ka tas, visticamāk, darīts, jo Krievija apzinājās, ka tai būs grūti apturēt Ukrainas sitienu. Pēc dambja uzspridzināšanas Krievija no Hersonas apgabala pārvieto spējīgākās kaujas vienības uz Zaporižjas apgabalu un izveido trešo aizsardzības līniju. "Tā ir pievienotā vērtība no dambja spridzināšanas," piebilda Slaidiņš.
Viņš arī pauda, ka ar šādu darbību Krievija "šantažē un liek noprast, ka no mums [Krievijas] nākotnē var sagaidīt "da jebko". Tas ir vēstījums Ukrainas pusei."
Savukārt bijušais NBS komandieris Juris Maklakovs dambja spridzināšanai neredz nekādu loģiku – nevienai no karojošajām pusēm tas nav bijis izdevīgi. Taču viņš piekrita, ka viens no skaidrojumiem varētu būt mēģinājums pārdislocēt kaujas vienības uz citu vietu. Tomēr frontes līnija ir apmēram 1000 kilometri.
Vaicājot par iespējamiem nākamajiem Krievijas uzbrukumiem, Zemessardzes štāba virsnieks norādīja, ka šobrīd uzmanība tiek pievērsta Armjanskai – pilsētai Krimas pussalā. Konkrētāk – tur ir rūpnīca "Titāns", kurā glabājas ap 200 tonnām amonjaka, kas var radīt milzīgu ekoloģisku katastrofu.
"Krievija pieturas pie izdedzinātās zemes taktikas – ja mums ir jāzaudē, tad zaudēs arī viss pārējais," secināja Slaidiņš. (Izdedzinātās zemes taktika ir cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.)
Arī Maklakovs piekrita: "Viens no loģiskajiem skaidrojumumiem – šantažēt un teikt: ja mēs atstāsim teritoriju, mēs to uzspridzināsim. Bet laiks parādīs."
Tāpat kodolieroču pieminēšana ir šantāžas elements no Krievijas puses, piebilda Maklakovs.
Runājot par Ukrainas pretuzbrukumu, Slaidiņš akcentēja, ka galvenie ukraiņu spēki vēl nav iesaistīti, kas nozīmē, ka šobrīd galvenais uzdevums ar priekšējām vienībām ir pārraut Krievijas pirmo aizsardzības līniju, noteikt, kur ir apgādes elementi un artilērija, lai pēc tam atrastu pretinieka vājo vietu un iesaistītu uzbrukumā galvenos spēkus.
Maklakovs pauda pārliecību, ka galvenais uzbrukums notiks mazliet vēlāk, tuvāk NATO samitam Viļņā jūlija pirmajā pusē.
"Pirms NATO samita varētu būt galvenais uzbrukums, kas arī pārliecinātu NATO valstis par nepieciešamo atbalstu Ukrainai uz konkrēto brīdi,"
sacīja bijušais NBS komandieris.
Pretuzbrukums nenotiks ātrā tempā – tas var ilgt visu vasaru līdz pat rudenim, sacīja Slaidiņš, vienlaikus atzīstot, ka arī Krievijas spēki vēl ir pietiekami lieli.
KONTEKSTS:
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
