Ceturtdien pieņemtais lēmums par aizdevumu Ukrainai joprojām ir galvenā tēma pasaules medijos. "Lielā septītnieka" līderi panāca vienošanos, ka tā pamatu veidos peļņa no Rietumos iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem. Kā norādīja amerikāņu un franču amatpersonas, šī nauda jau varētu tikt pārskaitīta Ukrainai vēl šogad.

Šo aizdevumu vēl papildinātu nauda no Eiropas līdzekļiem. Līdzekļi tiks izmantoti, lai palīdzētu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, dažādiem infrastruktūras atjaunošanas projektiem. Protams, ka detaļas par to, kā nodrošināt, vēl tikai tiks apspriestas, bet politiska vienošanās, kas ļautu pārdalīt iesaldēto Krievijas naudu, ir panākta.

Turklāt piektdien pēc divpusējās tikšanās ASV prezidents Džo Baidens un Itālijas premjerministre Džordža Meloni vienojās, ka vajag meklēt visas iespējas, lai liktu arī turpmāk sodīt Krieviju un tās "kara mašīnas atbalstītājus".

Kopumā Itālijā notiekošais G7 valstu samits nesis vairākas labas ziņas Ukrainai, jo samita kuluāros  arī parakstīta ilgtermiņa drošības vienošanās starp ASV un Ukrainu. Kaut arī šie lēmumi uzreiz nesekmēs Ukrainas panākumus frontē, tie raida nepārprotamu signālu par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, kā arī atgādinājumu Putinam, ka sabiedrotie Ukrainu nepametīs.

Pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām ASV un Ukraina noslēgusi līdz šim nopietnāko divpusējo drošības līgumu, kura fokusā likta Ukrainas akūtākā vajadzība – gaisa aizsardzība.

Spriežot pēc Zelenska teiktā, apsolīts gan vairāk "Patriot", gan arī F16 piegādes. Zelenskis jau izteicies, ka šī vienošanās kalpošot kā tilts Ukrainas ceļam uz NATO.

"Šī ir visspēcīgākā vienošanās ar ASV visu mūsu 33 neatkarības gadu laikā. Vienošanās ir juridiski saistoša, un tur ir daudz detaļu par gaisa aizsardzību, kas ir mūsu galvenais ieguvums," sacīja Zelenskis.

"Tāpat pieņemts lēmums Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas labā, sperot nozīmīgu soli saistībā ar 50 miljardu aizdevumu. Paldies jums," viņš turpināja

Līgums, kas paredz ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, noslēgts uz 10 gadiem, un tajā iekļauta ne tikai militārā palīdzība, bet arī atbalsts valsts atjaunošanā un drošībā pēc kara. Kaut arī vienošanās ir juridiski saistoša, nākamais prezidents patur tiesības to atcelt. Jau izskanējušas bažas par turpmāko atbalstu Ukrainai Donalda Trampa atkārtotas ievēlēšanas gadījumā. Zelenskis gan paudis pārliecību, ka atbalsts Kijivai turpināsies.

"G7 samitā esam spēruši trīs nozīmīgus soļus, lai parādītu Putinam, ka viņš nesagaidīs mūsu padošanos. Pirmais ir noslēgtā drošības vienošanās. Otrais ir vienošanās par 50 miljardiem, kas tiks segti no Krievijas aktīviem. Un trešais – vienojāmies nodrošināt, ka trešās valstis nevar palīdzēt Krievijai apiet sankcijas," skaidroja ASV prezidents Džo Baidens.

Krievijas aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam ir vēl viens Kijivā ilgi gaidīts lēmums. Kaut arī Ukraina cerēja, ka tā saņems visus rietumvalstīs iesaldētos Krievijas aktīvus 300 miljardu apmērā, tas varētu būt starptautisko likumu pārkāpums, jo aktīvi juridiski pieder to īpašniekam. Tāpēc šie līdzekļi nonāks Ukrainā netieši – valstij piešķirot 50 miljardu vērtu aizdevumu, kura procenti tiks apmaksāti no iesaldēto aktīvu ienestās peļņas.

G7 samita darba kārtībā daudz runāts arī par migrāciju un Ķīnas ietekmi uz notikumiem pasaulē. Dienas gaitā gan diskusijas ir arī par tādiem jautājumiem kā mākslīgais intelekts, enerģētika un situācija Āfrikā.

Piektdienas pēcpusdienā notiek šiem jautājumiem veltītā samita sesija. Uz to uzaicināts piedalīties arī katoļu baznīcas galva, kurš ieradās pirms nedaudz vairāk nekā divām stundām.

Šobrīd notiek darbs pie samita gala paziņojuma saskaņošanas. Oficiālā sesija, kurā tiks pieņemts šis paziņojums, notiks tikai vakarā. Taču mediju rīcībā ir nonācis šī dokumenta projekts, no kura var secināt, par ko tad valstu vadītāji runāja un par ko vienojās.

"Lielā septītnieka" valstu līderi aicina Ķīnu apturēt piegādāt ieroču sastāvdaļas Krievijai, kas palīdzētu tās aizsardzības nozarei un attiecīgi – Maskavas karadarbībai Ukrainā. Kas attiecas uz atbalsta sniegšanu Ukrainai, tad valstu līderi apņemas turpināt atbalstīt Ukrainu, cik vien tas būs nepieciešams.

Komentējot ceturtdien panākto vienošanos par aizdevumu Ukrainai un parakstītos divpusējos drošības līgumus, domnīcas "Atlantic Council" eksperts Čārlzs Ličfīlds ir pozitīvi novērtējis vienošanos par aizdevuma piešķiršanu Ukrainai – īpaši ņemot vērā, ka vēl februārī grupā valdīja domstarpības šajā jautājumā. Viņš arī izcēla, ka aizdevumā būs iesaistītas Savienotās Valstis.

Bet Vācijas ārpolitikas padomes eksperte Klaudija Šmukere atzīmēja, ka "lielais septītnieks" ir līdzīgi domājošas valstis, kas atbalsta Ukrainu. Ne visas pasaules problēmas tas var atrisināt, tāpēc ir nepieciešami citi veidi, kā risināt pasaules problēmas, tajā skaitā uzrunājot arī citas valstis. Vienlaikus, ja šī grupa ir vienota un tā var dot spēcīgus signālus par konfliktiem un globālām problēmām, tad tā ir svarīga.