Ukrainas prezidents par miera samitu Šveicē: Putins ir ļoti nobijies un pat centās sanāksmi izjaukt

Šveices kūrortā pie Lucernas sestdien un svētdien notiks Ukrainas miera samits. Tas būs starptautisks notikums, kur trešajā kara gadā Ukraina meklēs starptautisku atbalstu savam piedāvātajam miera plānam. Krievija, kas Ukrainas plānu noraidījusi, uz to nav aicināta un teikusi, ka neierastos pat aicināta. Taču Ukraina ielūgusi 160 citu valstu, no kurām vairāk nekā simt ielūgumam esot atsaukušās, taču precīzs skaits būs zināms vēlāk. Un uz samitu dosies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēc Ukrainas teiktā, dalību samitā apstiprinājušas vismaz 107 valstis un starptautiskās organizācijas, taču samita rīkotājvalsts Šveice potenciālo dalībnieku skaitu lēš mazāku – ap 70. Dalībnieku loks tāpat plašs, gaidāma teju visu kontinentu – Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas pārstāvniecība. Piedalīsies arī Eiropas Savienības institūciju pārstāvji un ietekmīgāko rietumvalstu līderi, kā Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Itālijas premjere Džordža Meloni, Kanādas premjers Džastins Trudo un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Ielūgumam gan nav atsaucies pats gaidītākais viesis – ASV prezidents Džo Baidens, kura dalība samitam pievērstu lielāku uzmanību. Savā vietā viņš deleģējis viceprezidenti Kamalu Herisu.

Prezidentam nedēļas nogalē jau plānots priekšvēlēšanu kampaņas pasākums.

Ukraina cerēja arī uz citas lielvaras – Ķīnas klātbūtni. Taču Pekina, kura nākusi klajā pati ar savu, Krievijai tīkamāku miera plānu, neredz jēgu samitam bez Maskavas pārstāvniecības. Šī paša iemesla dēļ nepiedalīsies arī Saūda Arābija, Pakistāna, un par dalību ir skeptiska arī Ungārija.

Zemāka līmeņa delegācijas pārstāvjus nosūtīs Indija un Brazīlija, kā arī ANO ģenerālsekretārs, kurš pats nepiedalīsies.

"Jūs zināt, Putins ir ļoti nobijies no miera samita. Viņš domāja, ka mūs nekad neatbalstīs vismaz 90 valstis, centās pat samitu izjaukt. Un tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mums ir paralēla platforma un ka mēs darām to, kas nekad nav ticis darīts," sacīja Zelenskis. "Es saprotu, ka ir tādi, kas atbalsta Krieviju. Tas nozīmē, ka viņi atbalsta arī karu, jo Krievija pie mums atnāca ar karu. Bet ja līderi klusē, tas ir vēl sliktāk. Jo vai nu tu esi par mieru, vai par karu, un labāk ir zināt, ka esi ienaidnieks, nekā ka tev sava viedokļa nav vispār. Ja tu klusē, tas nozīmē, ka tevi apmierina notiekošais." 

Zelenskis kritizējis gan Pekinas, gan Baidena nepiedalīšanos, apgalvojot, ka tas traucē miera centieniem un ir kā dāvana Putinam. Ķīna apsūdzēta pat centienos kopā ar Krieviju atrunāt valstis no dalības samitā.

Tikmēr ASV uz kritiku atbildējušas, sakot, ka nav nevienas citas valsts pasaulē, kas Ukrainu būtu atbalstījusi vairāk.

Ar 10 punktu miera plānu Ukraina nāca klajā 2022. gada rudenī. Tas cita starpā paredz arī Krievijas spēku izvešanu un kara noziegumu iztiesāšanu.

Taču šajā samitā galvenais fokuss tiks likts uz akūtākiem jautājumiem, kā Melnās jūras ostu aizsardzība un globālās pārtikas drošība, Ukrainas enerģētikas infrastruktūras aizsardzība, kā arī gūstekņu apmaiņa un nolaupīto Ukrainas bērnu atgūšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti