Šo satricinājumu dēļ no 2020. gada līdz 2023. gada beigām 75 miljoni cilvēku būs nonākuši galējā nabadzībā, kas definēta kā izdzīvošana ar mazāk nekā 2,15 ASV dolāriem (1,92 eiro) dienā, un vēl 90 miljoni cilvēku būs nonākuši zem nabadzības sliekšņa, kad jāiztiek ar 3,65 dolāriem (3,26 eiro) dienā, teikts ANO Attīstības programmas (UNDP) publiskotajā pētījumā.
"Visvairāk cieš visnabadzīgākie iedzīvotāji, un tiek prognozēts, ka viņu ienākumi 2023. gadā saglabāsies zemāki nekā pirms pandēmijas," teikts ziņojumā.
"Valstis, kas pēdējo trīs gadu laikā varēja ieguldīt drošības tīklos, ir novērsušas ievērojama skaita cilvēku nonākšanu nabadzībā.
Valstīs ar lieliem parādiem pastāv sakarība starp augstu parādu līmeni, nepietiekamiem sociālajiem izdevumiem un satraucošu nabadzības līmeņa pieaugumu," norādīja UNDP administrators Ahims Šteiners.
Ziņojumā aicināts apturēt nabadzīgo valstu parādu atmaksu, lai novirzītu līdzekļus sociālo izdevumu finansēšanai un novērstu makroekonomisko satricinājumu ietekmi.
Saskaņā ar citu trešdien publicētu ANO ziņojumu aptuveni 3,3 miljardi cilvēku jeb gandrīz puse no cilvēces dzīvo valstīs, kas vairāk tērē parādu procentu maksājumiem nekā izglītībai un veselības aprūpei.
