Panorāma

LTV eksperiments: Brauciens no lidostas var izmaksāt pat 45 eiro

Panorāma

Panorāma

ASV satricina atentāta mēģinājums pret Trampu

Ārpolitikas eksperts: Šis noteikti nav pēdējais lielais notikums Trampa priekšvēlēšanu kampaņā

Ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs sarunā ar Latvijas Televīziju norādīja, ka ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa kampaņā šis noteikti nebūs pēdējais lielais notikums.

Jau ziņots, ka svētdien (naktī pēc Latvijas laika) pa ASV republikāņu partijas prezidenta kandidātu Donaldu Trampu tika izdarīts šāviens, kas pāršķēla politiķa ausi. Uzbrucējs tika nogalināts notikuma vietā, bet atskaņās pēc mēģinātā atentāta arvien aktuālāks kļūst jautājums par tālāko prezidenta vēlēšanu kampaņas norisi. Ārpolitikas eksperts Mārtiņš Hiršs norāda, ka šobrīd apjukums ir arī republikāņu vidū.

"Interesantais ir tas, kā Trampa kampaņa, republikāņi ierāmēs notiekošo. Jo tagad paziņojumā jau bija bibliski noskaņojumi, ka Dievs viņu ir aizsargājis. Kas, protams, interesants pagrieziens Trampam, kurš pats galīgi nav īsti reliģiozs, bet mēģina sevi ierāmēt kā Dieva aizsargātu cilvēku, kas ir interesants pavērsiens. Pašiem republikāņiem ir sarežģīti, jo viņi nezina, kas īsti tas cilvēks [šāvējs] ir. Šis cilvēks, iespējams, pirmās ziņas ir, ka viņš ir bijis pat republikānis, vismaz reģistrēts republikānis – un republikāņi nevar tā vienkārši visā vainot demokrātus. Tramps mēģina pagriezt, ka Dievs viņu ir izglābis, nevis ka demokrāti vainīgi.

Vienlaikus citi republikāņi jau ir paziņojuši, ka demokrāti ir vainīgi. Viņi mēģina kā atbildīgos ierāmēt demokrātus, sakot, ka šī ir it kā demokrātu ļaunā kampaņa, kura attēlo Trampu kā tādu diktatoru, kurš nav īpaši demokrātisks – ka šī  demokrātu retorika ir tā, kas radikalizējusi šāvēju un novedusi pie saspīlējuma ASV politikā. 

Mēs nezinām, kas ir vainīgs, mēs nezinām, kā republikāņi tālāk rīkosies. Bet tas liecina, ka polarizācija, radikalizācija ASV iekšpolitikā tikai palielinās, un, visdrīzākais, pēc šī atentāta mēģinājuma radikalizācija paliks vēl lielāka," norādīja Hiršs.

Gints Amoliņš: Kā šis notikums ietekmēs Trampa izredzes tikt ievēlētam par prezidentu, kā savukārt varbūt Baidena izredzes, turpmāko kampaņu?

Trampa kampaņa noteikti mēģinās šo pagriezt viņam vislabāk iespējamā gaismā. Un, visdrīzākais, par pāris procentpunktiem Trampa reitings īstermiņā var palielināties. Bet, ja mēs skatāmies iepriekšējā kampaņā, pirms četriem un astoņiem gadiem, Trampa kampaņas ir apvītas ar tik daudz skandāliem, ka reitingi regulāri mainās par pāris procentpunktiem. Šis noteikti nav pēdējais lielais notikums Trampa vēlēšanu kampaņā vai šajā priekšvēlēšanu ciklā. Piemēram, ja demokrāti nomaina kandidātu, kas būtu milzīgs pavērsiens, un ir lietas, ko mēs vispār nevaram zināt, kas būs nākamajos trijos mēnešos. Tas ir viens.

Otrs ir tas, ka Tramps un viņa kampaņa mēģinās attēlot demokrātus kā ļaunos un Trampu, kā jau pats Tramps tagad saka – Dieva izredzētu. Tā, lai notikušo ierāmētu sev par labu. Bet polarizācija ASV ir tik liela, ka daudzus demokrātus republikāņi un Tramps nekad nespēs uzrunāt. Visdrīzāk šī retorika nostiprinās atbalstītājus, viņa kvēlākos atbalstītājus. Pārliecinātos, ka Tramps tiešām ir tas izredzētais, kuram jāuzvar vēlēšanās. Par neizlēmušajiem pagaidām grūti  spriest, kā tas viņus ietekmēs. Daži procentpunkti varētu būt Trampam par labu, bet nav teikts, ka tas izšķirs visas vēlēšanas.

Tajā pašā laikā šis notikums arī novērsis publikas uzmanību no iepriekšējo nedēļu diskusijām par Baidena piemērotību prezidenta amatam.

Jā, tieši tā. Kā es teicu, skandālu vai notikumu pavērsienu pilnais prezidenta priekšvēlēšanu laiks - noteikti šis nav pēdējais skandāls. Varbūt pēc divām, trīs nedēļām šīs vispār būs vecas ziņas, kas vispār vēlēšanās vairs nebūs aktuāli. 
Pašam Baidenam pietiek ar savām problēmām. Es domāju, ka šī apšaude nav Baidena kampaņas galvenā prioritāte. Domāju, ka spiediens no pārējiem demokrātiem turpināsies.  Baidenam kā tādam tas, visticamāk, par labu nenāk, viņš noies no mediju uzmanības augstākā punkta. Tik un tā demokrātu iekšienē pastāv šīs plaisas – šķelšanās ir gan Kongresa deputātu, gan donoru vidū. Tā saglabāsies pat pēc šī atentāta mēģinājuma.

Politiskā atmosfēra ir nokaitēta. Un viens no jautājumiem, kā tas vispār varēja notikt. Ir bijuši arī precedenti iepriekš, ka ASV kampaņās notiek uzbrukumi politiķiem.

Jā, vēsturiski ir bijis. Reigans, ja nekļūdos, bija pēdējais lielākais, bet arī zemāka līmeņa Kongresa deputātiem ir bijuši uzbrukumi, un ir bijuši smagi uzbrukumi. Tā ir ASV unikalitāte, ka apšaudes notiek regulāri, ir salīdzinoši viegli iegūt savā īpašumā nopietnus ieročus. Un tās ir sekas tam, ka ieročus var dabūt praktiski jebkurš. Šādi atentāti ne tikai pret politiķiem, bet arī ikdienā ASV ir ierasta parādība. Ja kādā citā valstī notiek atentāts, tad tas ir pārsteidzoši. Ja tas notiek ASV un zinot ieroču izplatību, tad tas nav tik šokējoši, kā, piemēram, ja atentāts notiek Slovākijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti