Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā ilgu laiku pat bija aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji bija spiesti lietot Kremļa uzspiesto apzīmējumu – "specoperācija".

"Augusta pirmajā nedēļā tiesā tika iesniegta 10 000. lieta," ziņo "Mediazona". Lielākā daļa lietu tika ierosinātas pirmajos kara mēnešos, un līdz 2022. gada beigām to skaits sasniedza 5614.

Šogad līdz šim ierosinātas vismaz 1410 lietas, vēstīja medijs.

Personām, kas pirmo reizi atzītas par vainīgām Krievijas armijas diskreditēšanā, draud naudas sods līdz 50 000 rubļu (518 eiro). Bet tiem, kuri gada laikā tiek atkārtoti apsūdzēti, tiek piemērots kriminālsods un draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai septiņiem gadiem, ja viņu darbības izraisījušas miesas bojājumus vai nāvi, vai masveida sabiedriskās kārtības pārkāpumus.

Saskaņā ar izdevuma "OVD-Info" datiem par atkārtotu pārkāpumu apsūdzības izvirzītas 200 cilvēkiem, lai gan daži no viņiem ir pametuši valsti.

Februārī aktīvistam Oļegam Orlovam tika piespriests divarpus gadu cietumsods apsūdzībā par atkārtotu armijas diskreditēšanu. Viņš bija publiski kritizējis karu Ukrainā. Jūlijā 71 gadu vecais Orlovs tika atbrīvots starptautiskā ieslodzīto apmaiņā un devās uz Vāciju.

Krievija kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir pastiprināti vērsusies pret disidentiem. Nevalstiskā organizācija "Memoriāls" ir izveidojusi politieslodzīto sarakstu, kurā iekļautas 762 personas.