Vasaras pēdējo mēnesi Ukraina izmanto, lai intensīvi gatavotos ziemai – mēģina maksimāli atjaunot visu, ko Krievija izpostījusi nemitīgos raķešu un dronu uzbrukumos un ko ir iespējams atjaunot, lai ziemā nebūtu jāpaliek aukstumā, bez elektrības vai ūdens. Paralēli tiek īstenotas valsts programmas elektrības ģenerācijas jaudu decentralizēšanai un atjaunojamo energostaciju izbūvei.
Otrdien valdība atbalstīja noteikumus, ar kuriem tiks ieviests pilotprojekts tā dēvēto "zaļo izsoļu" rīkošanai. Tajā vēja, saules, biomasas un citu atjaunojamo energoresursu staciju īpašnieki varēs pretendēt uz valsts atbalsta kvotām.
"Mēs testējam "zaļo izsoļu" sistēmu, lai 2025. gadā to palaistu pilnā sparā. Potenciālajiem investoriem būs garantēts atbalsts, un tas paātrinās atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanu, kas savukārt samazinās kopējo deficītu energosistēmā," skaidroja premjerministrs Deniss Šmihaļs. "Tāpat šodien apstiprinām nacionālo plānu atjaunojamo energoresursu jomā laika periodam līdz 2030. gadam. Dokuments precīzi saskan ar Eiropas Savienības (ES) normām un standartiem. Tas ir mērķēts uz to, lai līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu staciju saražotais sasniegtu 27%."
Paralēli darbiem, kas tiek veikti pirms jaunās apkures sezonas, Ukraina gatavojas arī jaunajam mācību gadam skolās. Tas jāorganizē ļoti sarežģītos apstākļos – daudzas skolas iznīcinātas, daudzas Krievijas uzbrukumos piedzīvojušas lielākus vai mazākus postījumus.
Saskaņā ar datiem, šī gada sākumā Ukrainā kopumā bija iznīcinātas vairāk nekā 200 skolas – tās sagrautas pilnībā, bet 1600 nodarīti dažādu pakāpju postījumi.
Tagad Ukrainas valdība apstiprinājusi metodiku, pēc kuras vērtēs skolu drošību. Tam vajadzētu palīdzēt vietējām pašvaldībām pareizi novērtēt situāciju skolās un būvēt patvertnes bērniem vispirms tajās izglītības iestādēs, kur drošība ir vistrauslākā.
"Īstenojot kompleksu stratēģiju, mēs plānojam līdz 2024. gada beigām atgriezt drošās klātienes mācībās 300 tūkstošus skolēnu. Patvertņu esamība ir galvenais nosacījums," norādīja Ukrainas premjers.
Aizvadītajā mācību sezonā ap 900 tūkstošiem skolēnu mācījās attālināti, līdz ar to var secināt, ka ievērojamu daļu šoruden ir cerība atgriezt skolas solos. Kopumā patvertņu izbūvei mācību iestādēs Ukrainas valdība šogad piešķīrusi līdzekļus ap 54 miljonu eiro apmērā.
Tāpat tiek domāts par drošu vietu izbūvi skolās, kur nav iespējams izveidot pazemes patvertnes. Tam izstrādāti atsevišķi plāni virszemes patvertņu izveidei. Visu šo pasākumu rezultātā Ukrainas valdība cer, ka jaunajā mācību sezonā ap 1000 Ukrainas skolas varēs atsākt mācību procesu klātienē.
Ukraina šobrīd veic arī citus pasākumus, lai uzlabotu apstākļus reģionos, no kuriem daudzi vietējie iedzīvotāji ir aizbraukši, toskait uz ārvalstīm.
Nupat ir apstiprināta eksperimentāla programma izpostīto ciemu atjaunošanai piefrontes teritorijās. Starp šajā programmā atjaunojamajiem ciemiem ir arī Jahidnes ciems Černihivas apgabalā, kuru īpaši atbalsta Latvija.
Līdzās mājām, kas būvētas par Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem, tur sliesies arī šajā eksperimentālajā programmā būvēti nami. Tas viss ar cerību, ka ukraiņi atgriezīsies uz dzīvi savās mājās.
