Igaunijas centrālajā poligonā pārbauda, cik izturīgi ir austrumu pierobežā plānotie betona bunkuri. Kopā pārbaudīti trīs veidu prototipi, kas būvēti dažādās tehnoloģijās.
Bunkuriem jābūt izturīgiem un jākalpo ilgi. Tiem jābūt ērti transportējamiem un viegli izgatavojamiem, lai aizsardzības spēki tos varētu ierīkot paši. Viens bunkurs salikts no mazākiem elementiem – gluži kā "Lego" konstruktors. Otrs veidots no standarta elementiem, kādus izmanto būvējot tuneļus. Bet trešo prototipu piedāvāja ražotājs. Bunkurus uzspridzināja ar 155 mm artilērijas lādiņiem, un ne visi izturēja eksploziju.
"Spriežot no redzētā, var teikt, ka sliktāk par citiem testu izturēja bunkurs, kas salikts no vieglākiem blokiem, gluži kā "Lego"," secināja Igaunijas Aizsardzības investīciju centra Infrastruktūras nodaļas vadītāja Kadi-Kai Kollo.
Kā norādīja testa dalībieki, Igaunijā speciālistiem līdz šim nav bijusi pieredze šādu būvju projektēšanā.
"Runājot par triecienizturību un gatavību dažādām situācijām, mūsu projektētāji un būvnieki līdz šim ar to nav saskārušies," sacīja Igaunijas Aizsardzības investīciju centra galvenais inženieris Marti Maipū.
Testu rezultāti ļaus izvairīties no kļūdām sērijveida ražošanā. Uz austrumu robežas Igaunija ierīkos simtiem bunkuru, tam atvēlot 60 miljonus eiro. Tiem jābūt uzbūvētiem līdz 2026. gada nogalei.
Kā norādījušas Igaunijas militārpersonas, Ukrainas pieredze liecina – gudrāk ir savlaicīgi ierīkot betona bunkurus, nekā būvēt no zemes un baļķiem kara apstākļos.
Bunkuru izbūvi paredz plāns par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, par kuru martā vienojās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri.
Lai atvairītu iespējamo Krievijas agresiju, līdzīgu aizsardzības zonu veido arī Latvija un Lietuva. Pērn NATO samitā Madridē tika uzvērts, ka sabiedrotajiem ir jābūt gataviem aizsargāt alianses teritoriju no pirmā tās metra un ir jāizstrādā jauni reģionālie aizsardzības plāni.
