Pirmajā kārtā uzvar sociāldemokrāti
Lietuvas Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā politiskajām partijām ir jāpārvar 5% slieksnis, bet partiju apvienībām – 7% slieksnis.
Balsu skaitīšana noslēdzās agrās pirmdienas rīta stundās.
Kā liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati, tad daudzmandātu apgabalā sociāldemokrāti ir ieguvuši 19,36% vēlētāju atbalstu jeb 18 vietas no 70, kuras tiek ievēlētas no daudzmandātu apgabala.
Līdzšinējās valdošās koalīcijas virzītājspēks – premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītā konservatīvā "Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti" – ieguvuši 17,96% vēlētāju atbalstu un attiecīgi 17 vietas parlamentā. Bet 15% vēlētāju atbalstu ir saņēmusi labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma", kura ieguvusi 14 vietas Seimā.
Parlamentā iekļūs arī bijušā premjera Sauļus Skverneļa vadītā "Demokrātiskā savienība "Lietuvas vārdā"", Zemnieku un zaļo savienība, kā arī šobrīd valdošajā koalīcijā ietilpstošā Liberāļu kustība.
Cits pašreizējās koalīcijas spēks – Brīvības partija – nav pārvarējusi 5% atzīmi, lai tiktu ievēlēta Lietuvas parlamentā pēc partiju sarakstiem jeb daudzmandātu apgabalā. Kas interesanti, Lietuvā partiju apvienībām ir jāpārvar 7% slieksnis, lai tās tiktu ievēlētas parlamentā. Tā ka Zemnieku un zaļo savienība par mata tiesu – ar 7,02% – ir iekļuvusi Seimā.
Kas attiecas uz vienmandāta apgabaliem, tad vēlēšanu uzvarētājs tika noteikts tikai astoņos apgabalos. Tātad pēc divām nedēļām kļūs zināmi pārējo 63 Seima deputātu vārdi. Daudzviet par uzvaru nāksies pacīnīties kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem. Vēlēšanu otrajā kārtā sacenšas divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.
Sociāldemokrātu līdere pauž gatavību strādāt ar Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību
Sociāldemokrātiskā partija ir pirmās kārtas uzvarētāji, taču otrā kārta izšķirs galīgo vietu sadalījumu Lietuvas Seimā.
Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte pauda gatavību strādāt kopā ar Skverneļa vadīto Demokrātu savienību un Zemnieku un zaļo savienību. Viņa noliedza, ka būtu gatava ņemt koalīcijā līdz šim pie varas esošos kristīgos demokrātus, kā arī populistisko "Nemunas rītausmu".
Vēlu svētdienas vakarā Blinkevičūte tikās ar Skverneli. Pēc tam sociāldemokrāte paziņoja par plāniem veidot koalīciju kopīgi ar Demokrātu savienību, kā arī savstarpēju atbalstu viens otram vēlēšanu otrajā kārtā. Blinkevičūte arī aicinājusi koalīcijā iesaistīties Liberāļu savienību.
Vaicāts par sadarbību ar "Nemunas rītausmu" jaunajā koalīcijā, Skvernelis paziņoja, ka tas būs atkarīgs no kopīgi pieņemta lēmuma ar sociāldemokrātiem.
Līdz šim valdošās konservatīvās "Tēvzemes savienības" pārstāvis Mindaugs Linge svētdienas naktī, vēl pirms tika saskaitītas visas balsis paziņoja, ka šāds politiskā spēka rezultāts bija sagaidāms. Viņš gan pauda, ka par zaudējumu sociāldemokrātiem varēs runāt no rīta, kad būs saskaitītas visas balsis.
Savukārt partijas "Nemunas rītausma" līderis Remigijs Žemaitaitis sava spēka sniegumu raksturoja kā lielu uzvaru.
Politologs: Salīdzinot ar nesenām vēlēšanām citur Eiropā, Lietuvā, visticamāk dominēs centriskās partijas
Par to, ko varētu sagaidīt pēc pirmās vēlēšanu kārtas, Latvijas Radio lūdza komentāru Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesoram Ramūnam Vilpišauskam. Politologa vērtējumā galvenais šo vēlēšanu secinājums, kas, visticamāk, būs spēkā arī pēc vēlēšanu otrās kārtas, ir tas, ka centriskās partijas dominēs, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, kur nesen notika vēlēšanas un tajās triumfēja dažādi labēji, populistiski spēki. Savukārt līdz šim valdošie konservatīvie kristīgie demokrāti, visticamāk, nonāks opozīcijā. Taču šobrīd nav skaidrs, kāds varētu būt nākamās valdošās koalīcijas sastāvs.
Vilpišausks norādīja: "Mēs jau zinām, ka sociāldemokrāti mēģinās veidot kreisi centrisku koalīciju ar bijušā premjerministra Sauļus Skverneļa "Demokrātisko savienību". Bet viņiem nebūs pietiekams mandātu skaits pat pēc otrās kārtas. Tāpēc viņiem varētu būt vajadzīgi viens vai, visticamāk, divi, ja ne pat vairāk koalīcijas partneri. Iespējamie partneri varētu būt Liberāļu kustība, ja viņi lemj mainīt savus labējos principus apmaiņā pret palikšanu pie varas. Un tas būtu visai iespējams, īpaši ņemot vērā, ka partijas biedri, kas ievēlēti vienmandāta apgabalos, ir tradicionāli kreisi politiķi – sociāli konservatīvi, bet ekonomiski kreisi. Viņus varētu kārdināt iespēja pievienoties šai koalīcijai. Cits jautājums ir par Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību, kas knapi iekļuva parlamentā. Kopš šķīrās viņu ceļi ar bijušo premjerministru Sauļu Skverneli, ir jautājums, vai Ramūnas Karbauska kungs izlems pievienoties jaunajai kreisi centriskajai koalīcijai. Ja tā, vairākuma izveidei varētu pietikt, bet ne obligāti. Tā ir jautājuma zīme. Nākamais jautājums – vajadzība jaunajai koalīcijai iespējami paļauties uz "Nemunas rītausmu", (..) un tad varētu būt dažādi veidi, kā nodrošināt šīs partijas atbalstu bez iekļaušanas valdībā, lai nebūtu pārāk toksiski mūsu ārzemju sabiedrotajiem un prezidentam Gitanam Nausēdam valdības apstiprināšanai."
Lietuvas parlamenta vēlēšanas parāda to, ka matemātikai ir liela nozīme un vēlētāju rokās ir izšķirt iespējamās jaunās koalīcijas sastāvu.
