Vācijā ikgadējā izlūkdienestu atskaitīšanās sēdē Bundestāgā piedalījās visu trīs Vācijas drošības iestāžu – Federālā izlūkdienesta (BND), Militārās pretizlūkošanas (MAD) un Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) – vadītāji.
BfV prezidents Tomass Haldenvangs Bundestāga deputātiem pavēstīja, ka novērotas "agresīvas Krievijas izlūkošanas darbības".
Haldenvangs, kura vadītās iestādes galvenais uzdevums ir uzraudzīt iespējamos iekšpolitiskos draudus Vācijas demokrātiskajai iekārtai, atzina, ka Krievijas spiegošanas un sabotāžas darbības pieaugušas "gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi".
Viņš arī norādīja, ka vasarā ar Krieviju saistīts sabotāžas mēģinājums gandrīz izraisīja lidmašīnas avāriju. Incidents notika jūlijā, kad loģistikas centrā Leipcigā aizdegās kāds sūtījums, izraisot ugunsgrēku kravas konteinerā.
Haldenvangs likumdevējiem sacīja, ka tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā paka neaizdegās lidmašīnā. Sūtījums bija atceļojis uz Vāciju no Baltijas reģiona un palika loģistikas centrā pēc tam, kad lidmašīna, ar kuru to bija plānots transportēt tālāk, aizkavējās.
Vācijas raidorganizācijas ARD un SRW septembrī ziņoja, ka saistībā ar šo lietu aizturētas divas personas Lietuvā un Polijā.
Savukārt par ārējo izlūkošanu atbildīgā BND vadītājs Bruno Kāls norādīja, ka Krievijas diktatoriskais režīms Rietumus, tajā skaitā Vāciju, uzskata par pretinieku.
Tikmēr MAD prezidente Martina Rozenberga informēja par ārvalstu centieniem izspiegot Bundesvēru.
Cita starpā tiek novērotas ieroču piegādes Ukrainai, militārās apmācības plāni un bruņošanās projekti, norādīja Rozenberga, piebilstot, ka notiek arī mēģinājumi ar sabotāžu palīdzību vairot nedrošības sajūtu.
Parasti izlūkdienestu parlamentārās uzraudzības sēdes notiek aiz slēgtām durvīm, taču reizi gadā tiek rīkotas atklātās sēdes.
Tikmēr Igaunijas drošības dienests (KaPo) brīdinājis, ka Igaunijas un Krievijas dubultpilsoņi rada drošības risku valstij, jo var būt pakļauti vervēšanai no Krievijas drošības dienestu puses.
Lai gan ir apspriesta iespēja šādos gadījumos attiecīgajām personām atņemt Igaunijas pilsonību, kas iegūta līdz ar piedzimšanu, tam būtu nepieciešami grozījumi valsts konstitūcijā, vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Tiek lēsts, ka Krievijā dzīvo aptuveni 10 000 Igaunijas pilsoņu, un šie cilvēki var viegli šķērsot Igaunijas robežu. Katru no šīm personām ir grūti pārbaudīt. Savukārt Krievijas izlūkiem šie cilvēki ir ļoti saistoši, brīdināja KaPo vadītājs Harijs Pūseps.
"Sadarbībā ar prokuratūru mēs esam aizturējuši dažus šādus cilvēkus un saukuši viņus pie kriminālatbildības par dažādiem noziegumiem pret Igauniju," stāstīja Pūseps.
Amatpersona arī norādīja, ka, iespējams, nepieciešams stingrāks vispārējs regulējums, nevis jāreaģē uz katru gadījumu atsevišķi.
Tikmēr Iekšlietu ministrijas Robežsardzes un migrācijas politikas departamenta vadītājs Janeks Megi sacīja, ka ministrija pašlaik neplāno grozīt konstitūciju, lai ļautu atņemt pilsonību personām, kas dzimušas kā pilsoņi.
Arī Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu īpašās drošības iestāžu uzraudzības komitejas locekļi sacīja, ka jautājums par pilsonības atņemšanu personām, kas dzimušas kā pilsoņi, šīs komitejas līmenī nav ticis apspriests.
