Speciālisti pieļauj iespēju, ka skudras, kuru sugas latīniskais nosaukums ir "Tapi-noma mag-num", Vācijas dienvidu pilsētā Kēlā un citos reģionos galvenokārt nonāk kopā ar kultūraugu podiņu augsni.
"Tās barojas ar visām radībām, kas klīst apkārt zemes līmenī, piemēram, kāpuri, tās varētu ēst tauriņu kāpurus. Tas noteikti ietekmēs bioloģisko daudzveidību," skaidro vides speciālists Gregors Košate.
Cīņa pret miljoniem skudru, kas savstarpēji sadarbojas, ir milzīgs izaicinājums, ko varot salīdzināt ar "kaķa un peles spēli". Ja izdodas iznīcināt pusi no saimes, pārējie kukaiņi aizbēg un veido jaunu pilnvērtīgu superkoloniju vairāku simtu kvadrātmetru plašā teritorijā. Tajā ir simtiem "karalieņu" un vairāk nekā 20 miljoni darba skudru, kas ir agresīvas un strauji vairojas.
Tās ir ļoti izturīgas un atjautīgas, tāpēc nepalīdz arī ierastie skudru apkarošanas līdzekļi. Plašo kontaktu un klimata izmaiņu dēļ invazīvo sugu skaits palielināsies arī Latvijā. Kā negatīvu piemēru jau šobrīd var minēt Spānijas kailgliemezi.
