ES valstis bija vienojušās piegādāt Ukrainai šāviņus līdz 2024. gada martam.

"Viena miljona mērķis netiks sasniegts. Mums tas ir jāpieņem," ierodoties ES aizsardzības ministru sanāksmē, sacīja Pistoriuss.

Līdz šim panāktās vienošanās ietvaros Ukrainai piegādāti 300 000 šāviņu, sacīja ES amatpersona. Bažas, ka uzstādītais mērķis nav reāls, diemžēl izrādījās pamatotas, atzina ministrs.

Tas, ka līdz šim ir izpildīta tikai trešdaļa un visu solīto miljonu ES nespēs laikā piegādāt, esot nevis politiskās gribas, bet gan Eiropas industriālās jaudas trūkums. Eiropa pēdējos 50 gados aizsardzības jomā pārāk daudz paļāvusies uz ASV, norāda eksperti.

ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels norāda, ka Eiropa gan ražo munīciju, bet daļu piegādā citiem tirgiem, kas, iespējams, ražotājiem esot interesantāki.

"Aptuveni 40% no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz trešajām valstīm. Tātad tas nav ražošanas jaudas trūkums, bet gan tas, ka viņi sūta savu produkciju uz citu tirgu. Tāpēc mums ir jāmēģina novirzīt šo ražošanu uz prioritāro, proti, uz Ukrainu," teica Borels.

Viņš aicinājis dalībvalstis munīcijas eksportu uz Ukrainu atzīt par prioritāru, lai vajadzīgo munīciju piegādātu iespējami ātrāk.

"Mēs esam devuši lielu ieguldījumu un turpināsim to darīt. Mēs diskutējam ar aizsardzības nozari. Ražošana ir jāpalielina un jāpaātrina. Šī ir brīža nepieciešamība," uzsvēra Pistoriuss.

Tam piekrīt arī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").

"Eiropas Savienībai ir jākļūst militāri industriāla spēkstacijai jau tuvākajā nākotnē – jāizpilda šajā jomā savi mājas darbi."

"Paskatieties uz Krieviju – viņi šobrīd saražo vairāk nekā jebkad, viņi dabū lādiņus no Ziemeļkorejas. Eiropa nevar teikt – Krievija un Ziemeļkoreja to var izdarīt, bet mēs ne," uzsver Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Daudzas valstis pašas attīsta savas industrijas. Munīcijas ražošanu plāno attīstīt arī Latvija. Igaunija apņēmusies munīcijā ieguldīt 30% no sava aizsardzības budžeta un veidos savu aizsardzības industrijas parku, līdzīgi rīkojoties Lietuva, Dānija, Ungārija.

Tas gan prasīs laiku, un tāpēc uzmanība tiek pievērsta jau esošo ražotāju jaudu palielināšanai. To var stimulēt ar iepirkuma līgumiem, skaidroja Igaunijas aizsardzības ministrs. Igaunija esot tikko izsludinājusi lādiņu iepirkumu par 280 miljoniem eiro, kas esot šobrīd lielākais iepirkums Eiropā.

Ministri arī diskutēja par Ukrainas bruņoto spēku ilgtermiņa atbalsta plāniem.

Maz ticams, ka plāns par 20 miljardu eiro vērtas militārās palīdzības nodrošināšanu līdz 2027. gadam saņems vienbalsīgu atbalstu.

Tas gan nenozīmē, ka piegādes Ukrainai ir apstājušās. Kijiva piektdien paziņoja, ka Lietuva ir nodevusi Ukrainai divas pretgaisa raķešu sistēmu palaišanas iekārtas.

Vācija palielina savu atbalstu apmācībā, ar munīciju, ar ekipējumu kopumā. Pirms dažām nedēļām Vācija piešķira tam 1 miljardu eiro, kas padara Vāciju par otro lielāko Ukrainas atbalstītāju aiz ASV un krietni apsteidz citas valstis.

Vācija kopā ar Nīderlandi, Dāniju un Igauniju arī veic lielu ieroču iepirkumu – tai skaitā Ukrainai tik vajadzīgo 155 mm artilērijas munīciju, bet tas notiks nākamgad.

Problēmas rada arī tas, ka šiem lādiņiem ir 14 dažādi paveidi un būtu nepieciešama standartizācija.

Borels pirmdien sacīja, ka decembrī iepazīstinās ar jauniem priekšlikumiem attiecībā uz saistībām drošības jomā un militāro palīdzību Ukrainai.

Pistoriuss apstiprināja plānus par jaunas divpusējās palīdzības piešķiršanu Ukrainai vismaz astoņu miljardu eiro apjomā.

NATO ģenerālsekretārs ar ministriem runāja par energoresursu piegādes un sakaru kritiskās infrastruktūras aizsardzību, arī zemūdens cauruļvadu un kabeļu aizsardzību.

Ministri arī runās par plāniem izveidot kopīgus reaģēšanas spēkus. Jaunajai 5000 vīru vienībai būtu jābūt  gatavai līdz 2025.gadam.

ES arī ir problēmas ar budžetu; kavējas vienošanās par Eiropas Miera fonda (tas ir ES ārpusbudžeta fonds, kas finansē militāro palīdzību Ukrainai) papildināšanu ar 20 miljardiem eiro nākamo četru gadu laikā. Ungārija arīdzan turpina bloķēt 500 miljonus eiro vēl no iepriekšējās naudas militārajai palīdzībai Ukrainai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.