Krievijas dronu uzbrukumā Odesas apgabalam 11 ievainotie
Pagājušajā naktī dronu uzbrukumu ir piedzīvojis Odesas apgabals valsts dienvidos. Vismaz 11 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni, guvuši ievainojumus.
Varasiestādes pagaidām neatklāj, kur tieši ir notikuši uzbrukumi. Taču iepriekš sociālo tīklu lietotāji ziņoja, ka vairāki spēcīgi sprādzieni ir atskanējuši Kiļijas un Reņi pilsētu apkaimē. Šajās pilsētās atrodas Donavas upes ostas, kuras izmanto graudu un citu lauksaimniecības produktu eksportam.
Arī agrāk Krievija ir veikusi gan dronu, gan raķešu triecienus pa šīm ostām.
Vēlāk Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" pārstāve Natālija Humeņuka informēja, ka Krievija naktī ir uzbrukusi valsts dienvidus ne mazāk kā ar 39 droniem. Viņa neko neminēja par uzbrukumu sekām, bet apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas ir darbojušās efektīvi.
Ik pa laikam arī Ukraina uzbrūk ar droniem Krievijas teritorijai. Krievijas aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka naktī uz ceturtdienu ir notriekti vismaz deviņi bezpilota lidaparāti virs Maskavas un Kalugas apgabaliem. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka viens drons ir notriekts virs Narofominskas pilsētas, kas atrodas aptuveni 50 kilometrus no Maskavas.
Frontē bez lielām izmaiņām
Frontē nekādas lielas izmaiņas nav notikušas. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" jaunākajā apkopojumā par situāciju frontē ir izcelts, ka
aizvadītajā diennaktī Ukrainas spēki ir atvairījuši vairāk nekā 50 Krievijas karaspēka uzbrukumus pie Avdijivkas pilsētas Doneckas apgabalā.
Bet Hersonas apgabalā Ukrainas armijas vienības turpina noturēt savas ieņemtās pozīcijas Dņepras upes kreisajā krastā un uzbrūk ienaidnieku pozīcijām.
Ukrainas Bruņotie spēki ir nolieguši paziņojumus par to, ka Krievijas karaspēkam ir izdevies ieņemt frontes pilsētu Marjinku Doneckas apgabalā. Šonedēļ Krievijas informatīvajā telpā izskanēja informācija, ka iebrucēji ir daļēji vai pat pilnībā sagrābuši Marjinku. Taču Ukrainas armijas brigādes ģenerālis Oleksandrs Tarnavskis paziņoja, ka šīs ziņas nav patiesas un ir daļa no Krievijas informatīvās karadarbības.
Tarnavskis apgalvoja, ka viņa vadītie spēki kontrolē Marjinku un turpina tās aizsardzību pret Krievijas uzbrukumiem.
Pie Kurdimivkas pilsētas Bahmutas sektorā karavīri nostiprina pozīcijas, un mēģina ienaidniekiem traucēt veikt aktīvas darbības. Sapieri tā dēvētajā pelēkajā zonā fiksē Krievijas armijas mīnas, bet citi ar īpašu aprīkojumu kontrolē vietas, kur iespējams ienaidnieka uzbrukums.
Pēdējā laikā lielākās briesmas šeit rada tieši kājnieki, jo kaujas tehniku pretinieks plaši neizmanto.
Tomēr klusums ir mānīgs, jo katru dienu turpinās apšaudes ar artilēriju un mīnmetējiem, kas bojā un sagrauj bunkurus un citas fortifikācijas būves. Kāds karavīrs pajokoja, ka šī iemesla dēļ lāpsta ir labākais draugs. Papildu problēmas rada sals, un šis apstākļu kopums nogurdina morāli un fiziski. Noskaņojumu būtiski uzlabo pat nelieli panākumi citos sektoros, un šonedēļ, piemēram, tika ziņots par terikona – mākslīga kalna – ieņemšanu pie Doneckas pilsētas Horļivkas.
Baidens turpinās cīņu par atbalstu Ukrainai
ASV Baltā nams ir paziņojis, ka valsts prezidents Džo Baidens turpina pārliecināt Kongresa locekļus par nepieciešamību atbalstīt papildu militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai vairāk nekā 60 miljardu dolāru apmērā.
Savukārt ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņo, ka Baidens esot piedāvājis būtiskas izmaiņas ASV imigrācijas politikā, lai iegūtu Kongresa republikāņu atbalstu turpmākai palīdzībai Ukrainai.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
