Samita laikā ES līderi apspriedīs turpmāku atbalstu Ukrainai, situāciju Tuvajos Austrumos, ES bloka paplašināšanos un pārskatīs ilgtermiņa budžeta vidusposmu 2021.–2027. gadam, kā arī pārrunās dažādus ar drošību un aizsardzību saistītus jautājumus.
Ierodoties uz šo sanāksmi, Ungārijas līderis žurnālistiem teica, ka Ukraina vēl neatbilst "uz nopelniem balstītiem" kritērijiem, lai pievienotos ES, un ka šo jautājumu pat nevajadzētu apspriest.
"Mēs esam uzstādījuši septiņus priekšnoteikumus. Eiropas Komisijas novērtējums liecina, ka trīs no septiņiem nav izpildīti. Līdz ar to, šobrīd nav nekāda pamata ne par ko runāt, jo priekšnosacījumi nav izpildīti. Mums pie šī jautājuma būtu jāatgriežas vēlāk, ka ukraiņi būs izpildījuši visus kritērijus."
"Mēs [Ungārija] negrasāmies no šī viedokļa atkāpties," brīdināja Orbāns.
Briseles samits varētu ieilgt
Jau iepriekš ziņots, ka Ungārijas premjers Orbāns varētu uzlikt veto kā atbalstam Ukrainai, tā arī bloķēt ES līderu lēmumu par tās iestāšanās ES sarunu uzsākšanu.
Tāpat diplomāti bažījās, ka šī sanāksme Briselē varētu būt ilgāka, nekā iepriekš plānotās divas dienas.
Somijas premjers Peteri Orpo vēsta, ka ir gatavs palikt Briselē tik ilgi, cik nepieciešams.
"Esmu gatavs sarunām. Esmu paņēmis līdz daudz kreklu un būšu te tik ilgi, cik nepieciešams. Svarīgākais, ko es vēlos pateikt, ir ka šoreiz runa ir par mūsu drošību un par mūsu turpmāko pastāvēšanu kā uzticamai savienībai. Mums ir vajadzīgi spēcīgi lēmumi un ir jāparāda mūsu vienotība."
Siliņa aicina nekoķetēt ar Krieviju
Kijiva izmisīgi cenšas uzlabot situāciju pēc tam, kad tās prezidentam Volodimiram Zelenskim Vašingtonā neizdevās pārliecināt republikāņu likumdevējus, kuri bloķēja ASV atbalstu Ukrainai.
Arī Orbāns – Krievijas tuvākais sabiedrotais ES – stāv ceļā Kijivas cerībām saņemt 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību un virzīties uz mērķi kādu dienu pievienoties blokam.
ES valstu līderi saprot, ka bez vienošanās par 50 miljardu eiro glābšanas riņķi Ukrainas kara skartajai ekonomikai laikā, kad arī ASV kavējas ar atbalsta apstiprināšanu, Ukraina janvārī nonāks ļoti smagā situācijā.
Orbāna kritiķi iepriekš norādījuši, ka viņš Kijivu padarījis par ķīlnieci, lai piespiestu Briseli atbrīvot Ungārijai paredzētos ES līdzekļu miljardu eiro apmērā, kas iesaldēti saistībā ar strīdiem par tiesiskumu viņa pārstāvētajā valstī.
ES trešdien piekrita atbloķēt 10 miljardus eiro, kamēr vēl 21 miljards eiro aizvien palicis iesaldēts.
Komentējot EK lēmumu izmaksāt Ungārijai naudu no līdz šim iesaldētajiem fondiem, Latvijas premjere Evika Siliņa sacīja, ka uzticas Eiropas Komisijas vērtējumam.
"Tas nav bijis politisks lēmums. Eiropadome, mēs, līderu vidū, par to neesam lēmuši. Ja Eiropas Komisija to ir nolēmusi, tad es uzskatu, ka tas ir lēmums, kas jau ir noticis. Katrā ziņā, tas nav balstīts politikā, bet kritērijos. Es tieši tāpat sagaidu, ka arī Ungārija saprot, ka tieši šādu pašu kritēriju izpildes rezultātā arī Eiropai šobrīd ir jālemj par finansiālo atbalstu Ukrainai, par politisko atbalstu un par militāro atbalstu. Tur ir pilnīgi tie paši kritēriji.
Es neredzu veidu, ka mēs varētu apstāties un Ukrainu neatbalstīt, jo tas nozīmētu, ka mēs koķetējam ar Krieviju."
Kallasa: jādomā arī par "plānu B"
Ukrainas prezidents Zelenskis norādīja, ka Orbānam nav iemeslu bloķēt Kijivas virzību uz ES, un piebilda, ka viņa valsts nevar uzvarēt Krieviju bez lielāka Rietumu atbalsta.
Igaunijas premjere Kaja Kallasa samita priekšvakarā sacīja, ka pēc sarunas ar Ungārijas premjeru viņa nav pārliecināta, ka par visu iecerēto Ukrainas kontekstā izdosies vienoties.
"Viņš teica, ka neredz iespēju tagad vienoties. Mēs esam mēģinājuši. Bet mēģināsim atkal," sola Kallasa.
Tāpat viņa norādīja, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš tam, lai "plāns A" jeb finansiāla palīdzība Kijivai tiktu īstenota, nevis lai pārējām 26 ES valstīm būtu jāatrod nauda Ukrainai.
"Ja tas absolūti neizdosies, ja mēs šeit sēdēsim vairākas dienas, un tuvojas Ziemassvētki, varbūt jau pat Jaunais gads, tad mēs domāsim par plānu B," viņa teica.
Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels, kura uzdevums ir virzīt līderus uz vienošanos, uzstāja, ka darbs, lai panāktu šo vienošanos, turpinās "dienu un nakti".
Svarīgākais ir atbalstīt Ukrainu
Tikmēr jaunievēlētais Polijas premjers Donalds Tusks norādīja, ka Eiropai šobrīd vissvarīgākais ir efektīvi atbalstīt Ukrainu.
"Es nevaru pieņemt nekādu tādu, ziniet, apātijas vai noguruma noskaņojumu," sacīja Tusks. "Mēs runājam ne tikai par Ukrainu, karu un Krievijas agresiju – mēs runājam par mūsu nākotni."
Arī Nīderlandes valdības vadītājs Marks Rute piekrita, ka ir ļoti svarīgi vienoties par atbalstu Ukrainai.
"Viņi cīnās mūsu cīņā. Un lēmums atbalstīt Ukrainu ir jāpieņem šonedēļ. Tāpēc es kopā ar visiem saviem kolēģiem nenogurstoši strādāsim, lai to pieņemtu," viņš sacīja.
"Līdz šim mēs vienmēr esam panākuši vienprātīgu lēmumu, ieskaitot Viktoru Orbānu," norāda Rute.
Samitā paredzēts izskatīt arī Moldovas un Gruzijas ceļu uz dalību ES.
Moldova cer, ka līderi dos zaļo gaismu tam, lai arī šī valsts sāktu pievienošanās sarunas. Savukārt Gruzija tiecas spert nākamo soli – iegūt kandidātvalsts statusu.
