Pēc tikšanās kļuva zināms, ka Ukrainas sabiedrotie izveidos koalīciju, lai varētu piegādāt Ukrainai tālas darbības raķetes. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Parīze, Berlīne un Varšava strādās kopā, lai nepieļautu Krievijas uzvaru karā Ukrainā, vienlaikus izvairoties no tieša konflikta ar Maskavu.

"Šodien mēs vienojāmies par vairākām prioritātēm – citu starpā mēs nekavējoties iepirksim Ukrainai vēl vairāk ieroču, un to darīsim visas pasaules mērogā. Tas ir būtisks uzlabojums," paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

"Otrkārt, tiks paplašināta militāro iekārtu ražošana, arī sadarbībā ar partneriem Ukrainā. Treškārt, mēs izveidosim jaunu koalīciju tālas darbības raķešu iegādei Ramšteinas formāta ietvaros. Un, ceturtkārt, mēs arī palielināsim mūsu atbalstu Eiropas Savienības ietvaros. Šonedēļ Briselē mēs pieņēmām ļoti nozīmīgus lēmumus."

Makrona un Šolca atšķirīgās personības ir viens no nesaskaņu iemesliem, un pirms sanāksmes tika gaidīts, ka Polijas premjers Donalds Tusks spēs uzlabot abu līderu attiecības un panākt lielāku vienotību par to, kā palīdzēt Ukrainai.

Tusks pirmo reizi kopš atgriešanās Polijas premjera amatā pievienojās Francijas un Vācijas līderiem sanāksmē Berlīnē.

Šis trīspusējās sadarbības formāts starp Eiropas lielvalstīm tiek dēvēts par "Veimāras trijstūri", un tajā iesaistītie cenšas to atdzīvināt pēc tam, kad attiecības pajuka Polijas iepriekšējās nacionālistiskās valdības laikā.

Atšķirības starp Francijas un Vācijas nostāju tikmēr ir kļuvušas izteiktākas pēc tam, kad Berlīne paziņoja, ka nepiegādās tālās darbības rādiusa raķetes "Taurus" Ukrainai, jo to apkalpošanai būtu nepieciešami vācu karavīri uz vietas Ukrainā, bet tam Šolcs nav gatavs.

Savukārt Makrona pagājušajā mēnesī izteiktais paziņojums, ka nevajadzētu izslēgt Rietumu karaspēka klātbūtni Ukrainā, tika uztverts ar īsu Šolca atraidījumu. Vācija pārmet Francijai salīdzinoši nelielo atbalstu Ukrainai.

Vācieši uzskata, ka Makrons daudz runā par karu, bet Francija ne tuvu nesniedz ukraiņiem Polijas vai Vācijas līmeņa ieguldījumu.

Francija un Vācija viena otru vaino par izvēlēto politiku attiecībā uz atbalstu Ukrainai. Pēc šodienas tikšanās, šķiet, daži asumi ir nolīdzināti, jo izskanēja gatavība iepirkt kopā Ukrainai ieročus un munīciju un ne tikai Eiropā saražoto – kā to ilgstoši pieprasīja Makrons.

Makrons jau iepriekš brīdināja Rietumu lielvalstis neizrādīt nekādas vājuma pazīmes Krievijai.

Francijas un Vācijas līderi arī pozicionējas atšķirīgi gaidāmajās Eiropas vēlēšanās. Šolcs sevi dēvē par "miera kancleru", savukārt Makrons ir nolēmis uzspiest Krievijai stingrāk, tā cīnoties pret konkurentiem pašā Francijā – pret galēji labējiem.