Vēlēšanas 14. maijā ir izaicinājums prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam, kurš ir spiests atvainoties par savas valdības reakciju uz Turcijas mūsdienu smagāko katastrofu.
Glābējiem un palīdzības sniedzējiem vajadzēja vairākas dienas, lai sasniegtu dažas izpostītās teritorijas, radot pamestības sajūtu un izraisot dusmas uz amatpersonām par to, ka bojāgājušo skaits pārsniedzis 50 000 cilvēku.
"Ir svarīgi atspoguļot šīs dusmas vēlēšanās," sacīja Ali, kurš tagad dzīvo Ankarā.
Kopā ar draugiem viņš vietnē "Twitter" publicēja aicinājumu politiskajām partijām apmaksāt autobusa biļetes tiem studentiem, kuri bija spiesti pamest Antakiju, bet vēlas atgriezties, lai nodotu savas balsis.
Galvenā opozīcijas partija CHP ir apsolījusi savu atbalstu.
Cilvēkiem, kuri patvērumu meklēja tādās pilsētās kā Ankara, Stambula un Mersina Turcijas dienvidu piekrastē, līdz 2. aprīlim bija jāreģistrē sava jaunā balsošanas adrese.
Tiem, kuri to nepaspēja, ir jāatgriežas savās izpostītajās pilsētās, lai nodotu vēlēšanu zīmes.
Erdogana oponenti uzskata, ka tas ir valdības slēpts mēģinājums apspiest protesta balsojumu.
"Cilvēki zaudēja tuviniekus un visu, kas viņiem bija dārgs. Lielākā daļa nebija tādā stāvoklī, lai varētu parūpēties par savu vēlēšanu reģistrāciju," sacīja Ali Oztunčs, CHP deputāts, kurš pārstāv Kahramanmaras pilsētu, kas atrodas netālu no 7,8 magnitūdas zemestrīces epicentra.
Tikai 50 000 no 820 000 reģistrēto vēlētāju Kahramanmarasā varēja mainīt savu reģistrāciju, norāda Oztuncs, kurš lēš, ka puse provinces iedzīvotāju ir aizbraukuši.
Tas nozīmē, ka simtiem tūkstošu būs kaut kādā veidā jāatrod ceļš atpakaļ, lai piedalītos vēlēšanās.
"Nav iespējams nogādāt tik daudz cilvēku," sacīja Oztuncs. "Būtu vajadzīgi tūkstošiem autobusu, un tas radītu milzīgu sastrēgumu. Neviena partija to nevar organizēt."
CHP līderis Kemals Kilikdaroglu ir opozīcijas kopīgs kandidāts šajās vēlēšanās.
Partijas priekšsēdētāja vietnieks Onursals Adiguzels atklāti apsūdz amatpersonas, ka tās cenšas mazināt pārvietoto iedzīvotāju aktivitāti.
"Varēja pagarināt termiņu, lai palīdzētu reģistrēties," sacīja Adiguzels. "Bet viņi baidās no upuriem," viņš teica. "Viņi dara visu, lai kavētu balsošanu."
Piespiests pamest Kahramanmaras pilsētu, divu bērnu tēvs Abdullah sacīja, ka ierēdņi viņu aktīvi atturējuši no reģistrācijas adreses maiņas. "Man teica, ka es zaudēšu tiesības uz valsts palīdzību zemestrīcē cietušajiem," teica Abdulla savā pagaidu mājvietā Ankarā. "Tāpēc es saglabāju savu adresi Kahramanmarasā. Bet es nezinu, kā es tur varēšu aizbraukt un nobalsot."
Patversmē Ankaras priekšpilsētā tikai 120 no 525 pārvietotajām ģimenēm bija veikušas nepieciešamos pasākumus, lai mainītu savu juridisko adresi.
34 gadus vecā Eimena Gasaloglu, kura patversmē dzīvo kopā ar divām meitām, bija apņēmības pilna vēlēšanu dienā atgriezties Antakijā, pat ja tas nozīmētu gulēt teltī. "Runa ir par manu nākotni," sacīja Gassaloglu. "Es balsošu, lai kas notiktu."
Erdogana kritiķi bažījas, ka balsošanas sarakstos tiks iekļauti cilvēki, kuri pazuduši, bet nav oficiāli pasludināti par mirušiem, tādējādi radot iespēju vēlēšanu amatpersonām manipulēt.
"Varas iestādes īsti neatklāj pazudušo cilvēku skaitu. Tas rada bažas," sacīja CHP viceprezidents Adiguzels.
KONTEKSTS:
Naktī uz pirmdienu, 6. februārī, 4.17 pēc vietējā laika notika 7,8 magnitūdu zemestrīce ar epicentru 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. Vēlāk sekoja vairāki stipri pēcgrūdieni, bet pēcpusdienā – vēl viena zemestrīce. Zemestrīce skāra arī Sīriju.
Gājuši bojā un cietuši vairāki tūkstoši cilvēku, arī 4 dienas pēc zemestrīces vēl turpinās glābšanas darbi. Nopostītas tūkstošiem ēku, kā arī cietis UNESCO piemineklis.
Turcijā zemestrīces nav reta parādība, taču šī ir viena no lielākajām valsts vēsturē.
