Eiropas lielākā ekonomika ir centusies atteikties no kodolenerģijas jau kopš 2002. gada, bet pēc Fukušimas kodolkatastrofas Japānā 2011. gadā toreizējā kanclere Angela Merkele paātrināja atteikšanos no kodolenerģijas.
Lēmums par atteikšanos no kodolenerģijas bija populārs valstī, kurā ir spēcīga pret kodolenerģiju vērsta kustība, kuru uzkurināja ilgstošās bailes no aukstā kara konflikta un tādām kodolkatastrofām kā Černobiļas atomelektrostacijā.
Taču problēmas, ko radīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas pārtrauca lētu gāzes importu, un nepieciešamība ātri samazināt emisijas Vācijā pastiprināja aicinājumus atlikt atteikšanos no kodolenerģijas.
Vides aizsardzības organizācija "Greenpeace", kas ir pret kodolenerģiju vērstās kustības centrā, par godu šim notikumam Berlīnē pie Brandenburgas vārtiem sarīkoja svinīgu pasākumu.
"Beidzot kodolenerģija pieder vēsturei! Padarīsim šo 15. aprīli par atceres dienu," pauda organizācija.
Sākotnēji bija plānots, ka Vācija atteiksies no kodolenerģijas 2022. gada beigās, taču atteikšanās no kodolenerģijas jau vienreiz tika pārcelta uz vēlāku laiku.
Pagājušajā gadā, kad Krievijas gāzes piegādes samazinājās, Berlīnes amatpersonas bija spiestas meklēt veidu, kā saglabāt energoapgādi, un tika panākta vienošanās par īsu pagarinājumu līdz aprīļa vidum.
Vācija, kas ir lielākais emisiju avots Eiropas Savienībā, iedarbināja arī dažas no savām apturētajām ogļu spēkstacijām, lai aizpildītu iespējamo gāzes trūkumu.
Arī ārējos novērotājus ir sadusmojusi Vācijas uzstājīgā atteikšanās no kodolenerģijas, vienlaikus palielinot ogļu izmantošanu, un klimata aktīviste Grēta Tunberga oktobrī nosodīja šo soli kā "kļūdu".
Sestdien no plkst. 22.00 Bavārijā esošajā kompleksā "Isar 2" tehniķi pakāpeniski atslēgs reaktoru, uz visiem laikiem atvienojot to no elektrotīkla.
Līdz dienas beigām arī pārējo divu iekārtu operatori ziemeļu Emslandē un dienvidrietumu Nekarvestheimā būs atslēguši savas iekārtas.
Trīs pēdējās atomelektrostacijas pagājušajā gadā nodrošināja tikai 6% no Vācijas saražotās enerģijas, salīdzinot ar 30,8% no visām atomelektrostacijām 1997. gadā.
