Nolemj atzīt automātiski
Studēšana ārzemēs kļūst par arvien izplatītāku parādību. Tomēr, uzsākot nākamo izglītības līmeni vai stājoties darbā, jauniešiem bieži nākas sastapties ar dārgu un ilgstošu diplomu atzīšanu.
Tādēļ jau vairākus gadus starp Baltijas valstīm un arī starp Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu jeb Beniluksa valstīm pastāv atsevišķi līgumi par savstarpēji izsniegto diplomu automātisku atzīšanu. Tagad abi reģioni ir vienojušies arī savā starpā, un līdz ar to automātiska atzīšana notiks jau starp sešām valstīm.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga ("Jaunā Vienotība") sola, ka nekāda papildu birokrātija tiešām nebūs nepieciešama: "Starp Baltijas un Beniluksa valstīm iegūtā izglītība tiks atzīta automātiski bez jebkādām papildu procedūrām. Nekur nebūs jāiet, nekas nebūs jādara. Atzīšana notiks automātiski."
Izņēmums ir tā dēvētās aizsargātās profesijas, kuru vidū ir ārsti, juristi un arhitekti.
Viņu diplomus joprojām vajadzēs oficiāli atzīt. Tomēr idejas autori cer, ka šis līgums atvieglos atzīšanu.
Citviet Eiropā vēl piesardzība
Tāpat Baltijas un Beniluksa valstis cer, ka viņu iniciatīvai pievienosies arī pārējās Eiropas valstis. Tās šobrīd raugās ar interesi, bet piesardzību.
Uz to norādīja Eiropas Universitāšu asociācijas eksperte Helēne Peterbauere: "Bieži pastāv kļūdains priekšstats, ka automātiska diplomu atzīšana nozīmē automātisku uzņemšanu, kas nozīmē, ka universitātes zaudē uzņemšanas procesa kontroli. Savukārt citi domā, ka tas nozīmē automatizētu atzīšanu, proti, ar tehnoloģiju palīdzību. Viņi baidās zaudēt elastību un kontroli pār uzņemšanas procesu, bet vienlaikus viņi saprot, ka automātiska atzīšana sevi ietver ko vairāk. Tāpēc viņi gribētu saņemt vairāk informācijas un vadlīniju, it sevišķi no valsts."
Daudzi studenti brīnās, ka Eiropā augstākās izglītības diplomi netiek automātiski atzīti, jo pēc Boloņas reformas gandrīz visur ir bakalaura, maģistra un doktora grāda studijas. Eiropas Studentu apvienības prezidents Horia Onita zināja skaidrot, ka tas daļēji ir saistīts ar to, ka daudzas Boloņas prasības ir izpildītas tikai uz papīra.
"Bet, kad jūs paskatāties dziļāk, tad redzat, ka daudzas lietas nav ieviestas. Tieši tāpēc valstis līdz galam neuzticas viena otras izsniegtajiem diplomiem, jo savā starpā viņi labi zina, ka visi vārdos saka, ka ir visu ieviesuši, bet patiesībā līdz galam tas nav izdarīts," sacīja Onita.
Viņš ieskicēja arī citus iemeslus, kādēļ universitātes ar aizdomām raugās uz saviem ārzemju kolēģiem: "Es pateikšu tieši: universitātēs pastāv risks, cilvēki uzskata, ka viņi zina labāk un ka veids, kā viņi kaut ko dara, arī ir vislabākais. Tāpēc, ja citur kāds to pašu dara nedaudz citādāk, tad studentiem liek kārtot papildu eksāmenus vai viņu diploms netiek atzīts par pietiekami labu.
Kaut gan automātiska atzīšana nozīmē tikai to, ka bakalaura grāds ir bakalaura grāds un maģistrs ir maģistrs.
Bet jautājums par to, vai konkrētais diploms der konkrētai programmai, tiek lemts vēlāk."
Eiropas Studentu apvienības vadītājs arī norādīja, ka mācīties gribētājiem bieži vien nav skaidrs, kādēļ viņiem ir atteikta uzņemšana – nepietiekamu zināšanu vai nederīga diploma dēļ. Līdz ar to nav iespējams šo lēmumu apstrīdēt.
Savukārt Reinberga no Izglītības ministrijas piebilda, ka diplomu atzīšana joprojām ir nepieciešama negodprātības dēļ.
"Mūsu pieredzē ir bijuši gadījumi, ka dokumenti ir tikuši viltoti un viltojumi var būt ļoti labi. Tāpēc ir svarīgi, ka ir vienotas sistēmas, kurās mēs izskaužam tādu negodprātīguma iespēju, jo atzīšana notiek automātiski. Mēs zinām un varam paļauties, ka izglītība ir iegūta, ka nopelnītās atzīmes ir atbilstošas un korektas un šis cilvēks var tālāk ar savu izglītību strādāt Baltijas un Beniluksa valstīs, tai skaitā arī Latvijā," sacīja Reinberga.
Interesi par pievienošanos automātiskai diplomu atzīšanai ir izteikusi Īrija, Slovēnija, Polija un Skandināvijas valstis.
