Volodimirs Igoļniks ir viens no lielākajiem zemniekiem Hrušivkas ciemā, kas atrodas tieši blakus Kahovkas ūdenskrātuvei. Kopš sadragāts dambis, kas atrodas 100 kilometru no šejienes, sekas jūt arī ciemā. Ja lejpus dambja ukraiņu zemnieki applūst, tad Hrušivkas ciemā ūdens no krātuves iztukšojas.
"Ņēmām ūdeni no Kahovkas ūdenskrātuves. Tagad atvedām visu šo aparatūru, lai kaut kā pārpumpētu. Piemēram, hektāram siltumnīcu, kas man ir, lai viss būtu atbilstoši tehnoloģijai, man vajadzētu 40–50 kubikmetru ūdens dienā. Šodien atvedu piecus kubus. Nu, ko tad es tā izaudzēšu?" raizējās Volodimirs.
Viņa siltumnīcās aug gurķi un tomāti, ogas, kā arī 15 hektāros pupas, zirņi, kartupeļi, burkāni, kukurūza un daudzi citi kultūraugi, ko pārdot vietējā tirgū. Tam visam vajag ūdeni, kura krātuvē vairs tikpat kā nav.
Volodimira saimniecība ir veidota gadiem, te ilgstoši ir strādāts un audzēts, bet tagad kara dēļ tas viss var aiziet postā. Volodimirs saimniecībā cīnās pats kopā ar strādniekiem, jo viņa ģimene pagaidām patvērusies Polijā. Vienkārši nāksies samazināt ražošanas apjomus, viņš secināja. Bet visvairāk saimniekam sāp, ka var ciest arī palīdzības iespējas Ukrainas armijai. Volodmirs jau kopš 2014. gada palīdz Ukrainas armijai gan ar nepieciešamajām lietām, gan visvairāk ar paša laukos izaudzēto pārtiku.
"Puiši, kuriem visvairāk palīdzēju, uzdāvināja karogu. Te vēl fotogrāfija no 2014. gada, kad uz Avdijivku vedām palīdzību. Te mans dēls arī," stāstīja Hrušivkas dārzeņu audzētājs Volodimirs.
Krātuves ūdens no stacijas sāka savu ceļu pie zemniekiem. Kā posta paraugs no dubļiem laukā rēgojas caurules. Veldze metriem atkāpusies prom no krastiem. Pāri upei ir Krievijas armija.
"Ja mēs ļoti uzmanīgi ieskatīsimies, tad jūs redzēsiet pelēku līniju, kas ir zeme. Un tālāk ūdens ir, kā ir, bet ļoti nedaudz. Un tad tur ir gaišāka josla. Tā ir Dņepras upes straume. Bet tā atrodas Krievijas okupētajā teritorijā.
Ja mūsu puiši pacentīsies un izsitīs viņus no turienes, tad varbūt no turienes varēsim ņemt ūdeni. Bet reāli to visu vajadzēs būvēt atkal no jauna," sacīja Volodimirs.
Kamēr Volodimirs cīnās ar ūdens piegādi plašākiem laukiem, ciematā norūpējušās arī mazākās saimniecības. Svetlana Varavina ar vīru dārzā izraka vairākus metrus dziļu baseinu, izklāja ar plēvēm, piepildīja ar ūdeni.
"Mēs sapratām, ka ūdens nebūs, un vīrs ar dēlu ar izraka bedri. Izveidot vēl otru dzeramā ūdens baseinu būtu ļoti dārgi. Bet mēs gribam izaudzēt savus tomātus, dārzeņi tagad ir ļoti dārgi.
Gribam, lai ir gan sev, gan bērniem," stāstīja Svetlana. Tomēr tas ir tikai pagaidu risinājums.
Ūdens trūkst gan laistīšanai, gan dzeršanai. Vietējā pašvaldība gādā palīdzību iedzīvotājiem. Bijušās kafejnīcas zālē iekārtota noliktava, kur pēc saraksta izdala ūdens litrus. Policija ūdeni aizved vecākiem ļaudīm. Tādu ciematā ir daudz. Arī Aleksandrs un viņa mamma Anna, kurai ir 102 gadi un kura pieredzējusi Otro pasaules karu, dambja celtniecību, krātuves veidošanos un tagad piedzīvo arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresiju.
"Divus karus pārdzīvoju. Divus badus pārdzīvoju. Šis varbūt būs trešais. Putinam nav nedz sirds, nedz dvēsles," sacīja Anna.
Pagaidām Hrušivka ar aptuveni 4000 iedzīvotāju galā tiek, bet jau tagad skaidrs, ka ar esošajiem ūdens resursiem ilgi nepietiks.
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
