Aptuveni simts pasaules valstis pārstāvētas divu dienu samitā par mieru Ukrainā Šveicē. Tā ir pirmā šāda mēroga un šāda veida sanāksme kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pirms vairāk nekā diviem gadiem.

Pasaules valstu valdītāji un cita augsta līmeņa amatpersonas ieradās helikopteros. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Samits notiek Birgenštokas kūrortā pie Lucernas ezera Šveices vidienē.

Ieradušies Rietumu sabiedrotie, tostarp ASV viceprezidente Kamala Harisa, augstā līmenī pārstāvētas arī Eiropas valstis. Tāpat ir pārstāvniecība no citiem kontinentiem.

Viens no galvenajiem Miera samita mērķiem ir vienot pēc iespējas vairāk pasaules valstu pārstāvju līdzīgā skatījuma par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanas nosacījumiem. Šveices valdība cer, ka šis divu dienu pasākums spēs izveidot pirmo uzmetumu tam, kā varētu izskatīties iespējamais miera plāns.

Atklājot sanāksmi, Šveices prezidente Viola Amherda sacīja, ka šoreiz runa ir par augsnes gatavošanu: "Ja mēs vēlamies iedvesmot miera procesu, Krievijai kādā brīdī būs jābūt iesaistītai. Tas visiem ir skaidrs. Kā starptautiskā kopiena mēs varam palīdzēt sagatavot augsni tiešām sarunām starp karojošām pusēm. Tieši tādēļ mēs esam šeit sapulcējušies."

Viņa norādīja, ka sarunas šajās divās dienās koncentrēsies uz trīs tēmām – kodoldrošību, pārtikas drošību un humāno dimensiju, proti, no Ukrainas deportēto bērnu atgūšanu un karagūstekņu apmaiņu.

Ierodoties preses konferencē kopā ar Šveices prezidenti, arī Zelenskis pauda, ka sanāksmes mērķis ir ieskicēt plānu taisnīgam un ilgstošam mieram Ukrainā: "Mums vienlīdz svarīgi ir katras valsts uzskati, idejas un līderība. Viss, par ko šodien samitā tiks panākta vienošanās, būs daļa no mums visiem nepieciešamā miera veidošanas procesa. Es uzskatu, ka mēs visi samitā piedzīvosim vēstures tapšanu. Paldies par atbalstu, un lai miers tiek panākts pēc iespējas ātrāk! Slava Ukrainai!"

Pulcē plašu valstu loku

Ukrainas politiķi un diplomāti aktīvi mēģināja iesaistīt pēc iespējas lielāku valstu skaitu. Tomēr vairākas tā dēvēto globālo dienvidu valstis nosūtīja uz Šveici zema ranga pārstāvjus. Tiesa, pēdējās pāris dienās dalību augstu ārlietu amatpersonu līmenī apstiprināja Indija un Saūda Arābija.

Arī Baltais nams, par spīti Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem, nolēma sūtīt viceprezidenti Kamalu Harisu.

Tomēr Zelenskis uzskata, ka šis pasākums dos diplomātijai iespēju: "Ukraina nekad nav gribējusi šo karu. Tā ir krimināla un pilnībā neizprovocēta Krievijas agresija. Vienīgais, kurš ir gribējis šo karu, ir Putins. Bet jebkurā gadījumā pasaule ir spēcīgāka. Tieši tādēļ dzima miera formula."

Zelenskis piebilda, ka miera formulai ir jābūt balstītai uz starptautisko likumu un ANO hartas principiem.

Īsi pirms samita Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins nāca klajā ar saviem miera nosacījumiem, būtībā pieprasot Ukrainas kapitulāciju un to reģionu atdošanu, ko Krievija ir nelegāli anektējusi. Ir skaidrs, ka nedz Kijivai, nedz lielai daļai starptautiskās sabiedrības šis priekšlikums nešķiet pieņemams.

Krievijas delegācija uz kalnu kūrortu pie Lucernas nav aicināta. Tas bija formālais iemesls, kādēļ savu dalību atteica arī Ķīna vadība.

Tomēr Šveices prezidente atgādināja, ka kādā brīdī Krievija būs jāiesaista miera sarunās: "Mēs vēlamies apspriest, kā un uz kādiem nosacījumiem Krievija var tikt iesaistīta nākotnes miera procesā."

Latviju šajā pasākumā pārstāv Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ukraiņi turpina smagas cīņas

Tikmēr Ukrainā turpinās smagas cīņas, lai neļautu Krievijas armijai virzīties tālāk. Īpaši Harkivas reģiona ziemeļu pusē. Ukrainas karavīri fronti notur, taču situācija joprojām ir sarežģīta.

Karavīri stāsta, ka ļoti būtiska ir ASV atsūtītā palīdzība, munīcija, lādiņi ar ko neļaut ienaidniekam gūt virsroku, un jau esot izdevies Krievijas armijas dzīvi padarīt neciešamu Vovčanskā, kur tā dažas teritorijas ir ieņēmusi.

Karavīri atzīst, ka karš ir ļoti mainījies un ka tagad ļoti svarīgas ir tehnoloģijas, tā kā cīņas notiek ar droniem un citiem ieročiem, kuri iepriekš nebija redzēti. Nogurums frontē ir liels, bet tikpat liela apņēmība cīnīties līdz pilnīgai uzvarai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.