Saskaņā ar ANO datiem 2024. gada 1. janvārī Ukrainas iedzīvotāju skaits bija 37 miljoni 441 tūkstotis cilvēku. Līdz 2026. gadam Ukrainas iedzīvotāju skaits pieaugs un sasniegs 39,7 miljonus, bet pēc tam šo cilvēku skaits valstī sāks katru gadu samazināties, prognozēja ANO.
Tādējādi 2100. gadā iedzīvotāju skaits var samazināties līdz 15,3 miljoniem cilvēku.
Ukrainas Demogrāfijas institūta direktora vietnieks Oleksandrs Gladuns gan medijam "Ukrainska Pravda" norādīja, ka šāda ANO prognoze ir ļoti pesimistiska.
Eksperts skaidroja, ka pastāv vairākas demogrāfisko prognožu kategorijas – optimistiskās, reālistiskās un pesimistiskās. Katrai no tām ir savi dzimstības, mirstības un migrācijas parametri.
"Manuprāt, šī ir viena no pesimistiskākajām prognozēm mūsu valstij. Iespējams, ka tā tika izstrādāta, ņemot vērā karu un to, ka nav veikti nekādi demogrāfiskās politikas pasākumi," viņš teica. "Tomēr es neiesaku uztvert ANO demogrāfisko prognozi kā reālu spriedumu Ukrainai."
Prognozes tiekot iedalītas arī pēc ilguma – īstermiņa (2–5 gadi), vidēja termiņa (10–15 gadi) un ilgtermiņa (vairāk nekā 50 gadi). Palielinoties laika intervālam, precizitāte samazinās.
Saskaņā ar Demogrāfijas institūta prognozi 2023. gada vidū Ukrainas iedzīvotāju skaits līdz 2037. gadam var samazināties līdz aptuveni 30 miljoniem.
"Manuprāt, vispesimistiskākā prognoze Ukrainai ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās līdz 25 miljoniem. Bet, pat ja iedzīvotāju skaits sāks strauji samazināties, to aizstās cilvēki, kas migrēs no citām valstīm," norādīja eksperts.
Jau iepriekš 2024. gada pavasarī izdevums "The New York Times" paziņoja, ka veselu vīriešu paaudze vecumā līdz 30 gadiem pašlaik ir mazākā visā Ukrainas neatkarības vēsturē.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada vasarā Krievija sāka ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
