Tajā pašā laikā absolūtais vairākums respondentu nepiekrīt Krievijas diktatora Vladimira Putina nosacījumiem miera sarunu sākšanai, secināts Razumkova centra aptaujā, kas tika veikta no 20. jūnija līdz 28. jūnijam pēc izdevuma "ZN.UA" pasūtījuma.
Gandrīz puse jeb 49% Ukrainas vidienes iedzīvotāju mierīgi uztvēra ideju par oficiālu sarunu sākšanu ar Krieviju. Taču vismazāko gatavību šādām sarunām izrādīja Ukrainas rietumu iedzīvotāji – tikai 35%, norāda "ZN.UA".
"Svarīgi ņemt vērā, ka joprojām sarunas visvairāk nevēlas nevis [Ukrainas] rietumi, bet gan austrumi, kuriem katru dienu uzbrūk ar krievu bumbām. Tikai 33% iedzīvotāju Ukrainas austrumos ir gatavi sarunām, un gandrīz tikpat daudz (34%) ir pret sarunām. Gandrīz tikpat daudz (32%) ir to, kuri nav izlēmuši," rakstīja "ZN.UA".
Tikmēr 60% Ukrainas dienvidu daļas iedzīvotāju uzskata, ka pienācis laiks oficiālām sarunām ar Krieviju, kas ir gandrīz par 16 procentpunktiem vairāk nekā vidēji Ukrainā.
Tajā pašā laikā lielākā daļa ukraiņu uzskata, ka nevajag piekrist Putina izvirzīto nosacījumu izpildei.
Proti, 83% respondentu nepiekrīt Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem. 84% aptaujāto iestājas pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% ukraiņu nepiekrīt arī tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju.
Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, neatbalsta 58% ukraiņu, bet atbalsta 22%.
Publikācijā uzsvērts, ka tikai 9% Rietumukrainas iedzīvotāju pieļauj šādu izmaiņu veikšanu konstitūcijā. Centrālajā daļā šādus grozījumus gatavi atbalstīt 25%, bet valsts austrumos – 23%. Visvairāk šādām izmaiņām piekrīt dienvidos. Tur 39% šī reģiona iedzīvotāju ir gatavi atbalstīt Ukrainas neitralitāti.
Aptaujā piedalījās 2027 respondenti vecumā no 18 gadiem. "ZN.UA" norādīja, ka aptaujāti cilvēki frontes aizmugurē.
"Lielākā daļa kaislīgo brīvprātīgo vai to, kuri bija spiesti viņiem pievienoties, atrodas frontē. Nav iespējams izpētīt viedokli armijā, kas nes visu kara nastu un kurai ir ja ne izšķirošā, tad vismaz nozīmīgākā balss attiecībā uz sarunām ar Krieviju. Tāpēc nav iespējams uzskatīt pētījuma rezultātus par visas valsts viedokli. Tas ir aizmugures viedoklis," rakstīja medijs.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada vasarā Krievija sāka ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
