Par spīti plašiem sabiedrības protestiem, Gruzijas parlamenta vairākums maijā apstiprināja šo likumu.
Gruzijas prezidentes iesniegtajā prasībā teikts, ka tā dēvētais ārvalstu aģentu likums ir pretrunā ar vairākiem Gruzijas konstitūcijas pantiem. To vidū ir pamatlikuma 78. pants, kas nosaka valsts centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO.
Kā preses konferencē norādīja Mshiladze, prasībā tiek apstrīdētas arī vairākas likuma normas, kas ir pretrunā ar vairākām konstitūcijā noteiktajām cilvēktiesībām.
Kā norāda "Radio Brīvība", līdzīgas prasības Gruzijas Konstitucionālajā tiesā iesnieguši arī vairāki desmiti parlamenta deputātu, vairāk kā 150 nevalstisko organizāciju, kā arī vairākas telekompānijas un valsts tiesībsargs.
Visās prasībās Konstitucionālā tiesa pirms prasību izskatīšanas pēc būtības tiek aicināta apturēt likuma darbību līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisīja valdības rosinātais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilda arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura uzlika tam veto. Taču valdošā partija izmantoja iespēju to apiet ar balsu vairākumu parlamentā. Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs likumu parakstījis, līdz ar to tas ir pieņemts.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta stāšanās spēkā būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
