Upuri fiksēti Harkivas, Doneckas, Hersonas un Dnipropetrovskas apgabalā. Satraucošas ziņas pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, proti, nedēļas laikā vien Krievija pret Ukrainu izmantojusi vairāk nekā 700 vadāmās aviācijas bumbas, vairāk nekā 170 dažāda veida trieciendronus un gandrīz 80 raķetes.
Un šķiet, ka grūti notriecamās vadāmās aviācijas bumbas Ukrainai tuvākajā laikā, iespējams, sagādās vēl lielākas problēmas. Tas saistīts ar Krievijas Aizsardzības ministrijas vēstīto informāciju, ka
Krievijas armija sākusi izmantot reaktīvās lidmašīnas Su-34, lai uz Ukrainu nomestu 3000 kilogramus smagas vadāmās aviācijas bumbas.
Publicēti arī kadri, kuros redzama aviācijas bumba, kas pazīstama kā FAB-3000 un kas piestiprināta iznīcinātājam Su-34 un nomesta uz mērķi Ukrainas teritorijā. Video autentiskumu nevar apstiprināt, taču ziņas par to, ka Krievija šādu bumbu izstrādā, bija jau iepriekš. Harkivas apgabalā maija sākumā pirmo reizi tika izmantota vadāmā aviobumba FAB-1500, kas svēra pusotru tonnu. Un FAB-3000 ir divreiz lielāka. Vadāmās aviobumbas ir grūtāk notriecamas, jo ne vienmēr parādās radaros, un tās spēj sagraut ēkas.
Tikmēr Krievijā autoritārais līderis Vladimirs Putins parakstījis likumprojektu, kas aizliedz parlamenta deputātiem bez atļaujas atstāt Krieviju.
Visticamāk, šī soļa mērķis ir mazināt domstarpības starp valsts eliti saistībā ar karu Ukrainā. Likumā nav noteikts, kam būtu jāapstiprina ārzemju braucieni, tikai norādīts, ka augšējai un apakšpalātai ir jālemj pašām. Deputāti, kas pārkāpj likumu, var zaudēt vietu.
Bet Putinam draudzīgajā Uzbekistānā gatavojas pieņemt likumu par "nevēlamām personām", kas nodrošinās tiesisko regulējumu tādu ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku izraidīšanai vai ieceļošanas liegšanai, kas būs aizvainojuši valsti un tās iedzīvotājus.
Likums pieņemts tikai dažus mēnešus pēc tam, kad divi krievu vīrieši izteica sašutumu raisošus izteikumus attiecībā uz Uzbekistānu un tās iedzīvotājiem. Decembrī krievu politiķis un rakstnieks Zahars Priļepins kādā preses konferencē aicināja valstis, kas sūta viesstrādniekus uz Krieviju, anektēt un to pilsoņiem uz vietas mācīt krievu valodu, piemēram, Uzbekistānā.
Savukārt janvārī Krievijas televīzijas darbinieks Mihails Smoļins sarunu šovā aizvainojošā formā apšaubīja Uzbekistānas tautas vēsturi. Tajā pašā laikā likums šķietami pieņemts ne tikai šo gadījumu dēļ, bet arī tāpēc, lai ierobežotu neērtu ārvalstu aktīvistu un žurnālistu darbību. Centrālāzijas visvairāk apdzīvotā valsts kopumā kļūst mazāk pieejama ārvalstu žurnālistiem un aktīvistiem, jo tie uzdod neērtus jautājumus par valsts politisko virzienu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada vasarā Krievija sāka ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
