Uz pirmo miera konferenci, kas jūnijā notika Šveicē, Krievija nebija ielūgta.

Tuvāko mēnešu laikā gaidāmas sanāksmes, kurās tiks pārrunāta energodrošība; pārtikas drošība; gūstekņu apmaiņa un bērnu atgriešana mājās. Ukrainas līderis pauda pārliecību, ka novembrī būs gatavs plāns otrā samita norisei.

"Kolīdz mēs īstenosim šos trīs punktus un kolīdz būs pilnībā gatavs plāns no mūsu puses un no partneru puses, es domāju, ka viss būs izdarīts. Mēs būsim gatavi maksimāli tuvināt otrā samita norisi. Es uzskatu, ka otrajā samitā ir jāpiedalās Krievijas pārstāvjiem."

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins iepriekš paziņoja, ka Maskava šādā samitā nepiedalīsies.

Pirmajā samitā nepiedalījās arī Ķīna, kas, tāpat kā vēl dažas valstis, apšaubīja samita nozīmīgumu bez otras puses dalības. Tiesa gan, šajā samitā miera sarunas apspriestas netika. Kijiva to izmantoja, lai gūtu starptautisku atbalstu saviem nosacījumiem. Bet tagad tā gatava iet tālāk.

Iepriekš Zelenskis izteicās, ka otro samitu varētu palīdzēt sarīkot Ungārija, kas ar vizītēm abās valstīs centās kļūt par vidutāju.

Tomēr Ukrainas prezidents pagājušonedēļ šo iespēju noraidīja, sakot, ka par starpnieku vajadzētu kļūt lielvarai ar tādu ekonomiku, kurai ir ietekme uz Krieviju. Par piemēriem viņš minēja ASV, Ķīnu un Eiropas Savienību.

Tikmēr medijos izskanējis, ka Ukraina par otrā samita namatēvu varētu uzrunāt Saūda Arābiju – valsti, kas jau iepriekš iesaistījusies kā vidutāja abu valstu sarunās par gūstekņu apmaiņu.

Pielaidīgāks pret miera sarunu iespēju kļuvis ne tikai Zelenskis, bet arī Ukrainas tauta. Ukrainas medija veiktā aptaujā secināts, ka teju 44% Kijivas kontrolētajās teritorijās dzīvojošo ukraiņu atbalsta sarunas ar Krieviju.

Tiesa, pārliecinošs vairākums noraida Krievijas izvirzītos miera nosacījumus – četru apgabalu atdošanu Maskavai un atteikšanos no dalības NATO.

Līdzīga aptauja nesen veikta arī Krievijā – neatkarīgā Levada centra aptaujā uzrādīts līdz šim augstākais atbalsts miera sarunām, proti, 58%. Taču, līdzīgi kā ukraiņu aptaujā, arī šajā noraidītas miera sarunas pēc otras puses izvirzītajiem principiem.

Un tāpēc arī eksperti uzskata – abu valstu pašreizējās pozīcijas ir nesavietojamas, kas raisa skepsi par sarunu iespējamību.

"Putinam būtu vispirms jāatzīst Ukrainas leģitīmā valdība un prezidents Zelenskis kā sarunu partneris. Pagājušomēnes Putins apšaubīja Zelenska leģitimāti, jo viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts bez vēlēšanām. Tāpat Krievijai vajadzētu ievērot ANO hartu un atzīt Ukrainas suverenitāti, neatkarību un starptautiski atzītās robežas, kas tika noteikts arī pirmā miera samita gala ziņojumā.

Krievija ir tālu no tā visa, tāpēc diez vai rudenī piedzīvosim konferenci ar Krievijas dalību," secina Minhenes Drošības konferences vadītājs Kristofs Heisgens.

Arī ASV paudušas bažas par Maskavas gatavību sarunām, gan norādot, ka tās atbalsta Ukrainas iniciatīvu. Ziņas, ka Ukraina cer samitu sarīkot pirms ASV vēlēšanām, liecina par bažām, ka Trampa uzvaras gadījumā miera centieni varētu tikt apgrūtināti.

Zelenskis tomēr paudis pārliecību par spēju sastrādāties un vizītē ASV esot pārliecinājies par republikāņu vairākumu atbalstu Ukrainai. Kritiķi gan uzskata, ka Trampa priekšlikumi mieram būtu labvēlīgāki Kremlim. Turklāt viņa nupat izraudzītais viceprezidents Dž. D. Venss atklāti atzinis, ka Kijivai varētu nākties atdot daļu savas teritorijas.

Lai tas nenotiktu, Ukrainai jāatgūst varas pozīcija, norāda analītiķi, un tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no rietumvalstu atbalsta.

Zelenskim vaicāja arī par dažādiem citiem jautājumiem. Viņaprāt, šogad Ukraina saņems nepietiekamu F-16 iznīcinātāju skaitu, lai varētu līdzvērtīgi pretstāvēt Krievijai.

Zelenskis arī atzina, ka Ukrainas iestāšanās NATO būs iespējama tikai pēc karadarbības beigām.

"Ielūgumu iestāties [aliansē] un dalību NATO Ukraina saņems ātri, tiklīdz beigsies karš," prognozē Zelenskis.

"Partnervalstis nevar nosūtīt ielūgumu mūsu valstij pilnā apmērā vai arī jebkurai citai valstij, ja tā ir kara stāvoklī. Ielūguma apstiprināšanai nepieciešams vienots visu NATO dalībvalstu lēmums. Tāpēc es uzskatu, ka šajā NATO samitā Ukraina ieguva to maksimumu, kas bija iespējams."