Pēc neilgas pauzes rietumvalstis šonedēļ izsniedza Krievijai kārtējo sankciju porciju. Sankcijas sarežģīs dzīvi vairākām privātpersonām, bankām un uzņēmumiem, kam būs pagrūti tikt pie naudas ārvalstīs. Eksperti Krievijas lietās gan ir skeptiski par sankciju spēju īstermiņā mainīt Krievijas politiku, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Par spīti nosodījumam Rietumos, Vladimirs Putins bauda lielu atbalstu Krievijas sabiedrībā. Taču šādas popularitātes cena ir visai augsta. Putins valsti dzen izolācijā, viņa pēctecis, lai kurš arī tas būs, var attapties, ka Krievija izolācijas dēļ būs pazaudējusi vēl desmit vai vairāk gadus valsts modernizācijai.
Jau vairāk nekā simtam Krievijas politiķu, ierēdņu un oligarhu rietumvalstis aizliegušas ieceļot un iesaldējušas kontus. Lielākās Krievijas bankas, militārie un enerģētikas uzņēmumi nevar aizņemties naudu. Uz Krieviju nedrīkst eksportēt preces, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem. Taču daudz dziļākas rētas Krievijas ekonomikā sankcijas iecirtušas netieši, kādēļ izaugsme valstī šogad nebūs.
"Investīciju kritums ir būtiskākais efekts. Stagnācija lielā mērā ir saistīta ar to, ka samazinās investīciju apjoms," norāda Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.
Neviena Krievijas kompānija jūlijā nav saņēmusi aizdevumu dolāros, Šveices frankos un eiro, noskaidrojis biznesa medijs "Bloomberg". Kapitāls no Krievijas aizplūst, ne tikai ārvalstu - daudzi vietējie biznesmeņi atkal slēpj naudu ārzonās. Rubļa vērtības kritums šovasar iedzina bankrotā daudzas tūrisma firmas. Tomēr Krievijas finansiālais stāvoklis, pateicoties valūtas rezervēm un uzkrājumu fondiem, vēl ir stabils.
"Krievijai kopumā ir simtos miljardos dolāru mērāms drošības spilvens, uz kuru var paļauties. Sankcijas radikāli novājināt Krieviju nespēj. Sankcijas nesasniedz deklarēto mērķi," uzsver Andris Strazds.
"Vienīgais iemesls, kādēļ mēs redzam pamieru Ukrainā, ir sankcijas. Tām būs liela ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās izolēs Krieviju, kādu mēs to neesam redzējuši ilgāku laiku," paudis ASV prezidents Baraks Obama.
Lai gan rietumvalstu politiķi sankcijas sauc par atslēgu uguns pārtraukšanai Ukrainā, eksperti Krievijas lietās, kuri šonedēļ apmeklēja ikgadējo ārlietu un drošības konferenci Rīgā, uzsver ko citu.
"Lielāks iemesls pamieram ir tas, ka Krievija saredzēja iespēju saglabāt tai labvēlīgu stāvokli uz zemes Ukrainā. Pamiers ir noslēdzis daļu Luhanskas un Doņeckas apgabalu kā separātistu teritorijas. Un tas bija Krievijas mērķis," norāda Kenana institūta direktors Metjū Rojanskis.
Arī ārpolitikas izdevuma redaktors no Krievijas uzskata, ka trauslā pamiera iemesli ir kara rakstura - līniju nofiksēšana dabā un zaudējumi abās pusēs.
"Ja raugās no Krievijas politikas Ukrainā viedokļa, sankcijas uz to nekā neiedarbojas vai pat strādā pretējā virzienā. Tāpēc, ka Krievijas vadība un sabiedrības vairums uzskata, ka zem spiediena nekādu politiku mainīt nedrīkst, un kādēļ gan lai to darītu," saka Fjodors Lukjanovs, "Russia in Foreign Affairs" galvenais redaktors.
"De facto" aptaujātie eksperti cer, ka konfliktu izdosies atrisināt politiskā ceļā, lai gan visi apzinās, ka par Ukrainas nedalāmību vairs nav runa.
"Mēs nezinām, ko Putins patiesībā vēlas panākt. Tādēļ mēs nezinām, kā konflikts beigsies. Izskatās, ka Ukaina būs dalīta - ģeogrāfiski un politiski - uz ilgu laiku. Bet tādēļ ir vēl grūtāk saprast, kāpēc Putins to darīja, jo viņš ir radījis vēl vienu nestabilitātes avotu pie savām robežām," skaidro Karls Haincs Kamps, Vācijas Federālās Drošības Politikas akadēmijas akadēmiskais direktors.
Eksperti ir vienisprātis, ka konflikta iesaldēšana nav Krievijas interesēs, jo tas dārgi izmaksātu. Daudz ticamāka ir Krievijas vēlme redzēt Ukrainu ar izmaiņām atsevišķu teritoriju statusā un izmaiņām Ukrainas politikā.
Viens no punktiem Minskā parakstītajā miera plānā ir likuma pieņemšana par īpašu statusu atsevišķiem apgabaliem Ukrainas austrumos.
"Ir protokols, kas ir pamiera pamatā. Sekojot protokolam, jāizvērš attiecīgas darbības. Jābūt dialogam starp tiem, kas Donbasā nepiekrīt Ukrainas varas iestādēm, un Ukrainas prezidentu un premjerministru," norāda Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Krievija notiekošo Ukrainā cenšas pasniegt kā pilsoņu karu un noliedz karotāju atbalstīšanu.
Lai kā konflikts attīstītos, Rietumu un Krievijas attiecības ir sabojātas uz ilgu laiku, un aukstajam karam mentāli līdzīga konfrontācija turpināsies vismaz tik ilgi, kamēr Putins būs pie varas.
Krievijas ekonomikas stagnācija vai pat lejupslīde īpaši neskars eksportu vairumā Eiropas valstu, bet daudzās tuvākajās valstīs, kur eksports uz Krieviju ir virs pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta, ietekme būs jūtama.
Vairāk ietekmēta Eiropa ir no Krievijas importa. Puses īpaši sasaista gāzes cauruļvadi. No sankcijām enerģētikas sektorā ciestu kā Krievija, tā Eiropa.
Drošības jomā NATO vairs neredz Krieviju kā stratēģisko partneri.
"Baltijas valstis un Polija tagad ir pozīcijās - mēs jau jums par Krieviju teicām! Diez vai kāds NATO, īpaši Vācijā, Francijā, Itālijā un pat ASV pirms gada varēja iedomāties, ka Krievija ar spēku mainīs robežas Eiropā. Mēs to negaidījām. Bet ir bijusi mācība, un šodien Vācija redz Krieviju pavisam citādāk. Bet tas nenozīmē, ka mums ir jāaizcērt durvis," saka Karls Haincs Kamps.
Reaģējot uz Krievijas agresiju, ir jūtama rietumvalstu vēlme nenojaukt visus tiltus. Tikmēr Krievijai Ukrainas krīze bijis grūdiens ilgi briestošajai vēlmei vairāk orientēties uz Austrumiem. Taču diez vai ciešāka sadarbība ar Ķīnu un citām reģiona valstīm spēs kompensēt Eiropu. Kā nekā - Krievijas elitei patīk bērnus sūtīt Rietumu skolās, braukt ar Rietumu mašīnām un lietot Rietumu tehnoloģijas.
