Lībijā pastiprinās aicinājumi uzsākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu varasiestāžu atbildību par milzīgo bojāgājušo skaitu.
Vētras "Daniels" atnestās spēcīgās lietavas pagājušajā svētdienā izraisīja plūdus Lībijas austrumu reģionus. Vissmagāk tie skāra Vidusjūras piekrastes pilsētu Dernu, jo milzīgo nokrišņu dēļ tika pārrauti divi dambji un milzīga ūdens masa burtiski kā nošķūrēja daļu pilsētas rajonu.
Vietējās varasiestādes lēš, ka pilnībā nopostīta ir aptuveni ceturtā daļa pilsētas, kur pirms katastrofas dzīvoja 90 tūkstoši cilvēku. Pēc plūdiem aptuveni 30 tūkstoši Dernas iemītnieku ir palikuši bez mājām.
Lībijas Sarkanā Pusmēness organizācija līdz šim ir apstiprinājusi vairāk nekā 11 tūkstošu cilvēku bojāeju, taču patiesais nogalināto skaits varētu būt ap 20 tūkstošiem.
"Lībijas katastrofa ir šokējoša. Esmu dzirdējis pieņēmumus, ka upuru skaits varētu būt 20 tūkstoši. Bet apstiprināto nāvju skaits ir mazāks. Kopumā plūdi skāruši 900 tūkstošus cilvēku – un tas ir papildus tiem 300 tūkstošiem Lībijā, kuriem jau bija nepieciešama humānā palīdzība," vēsta ANO ārkārtas palīdzības koordinators Mārtins Grifits.
Arī piektdien Dernā turpinās katastrofas seku likvidācija, mēģinot plūdu sanestajā dubļu masā un zem ēku drupām atrast vēl simtiem un tūkstošiem bojāgājušo. Daudzi upuri tika ieskaloti jūrā.
Līķi ir izskaloti ne tikai tuvējā piekrastē, bet arī pie Tubrukas pilsētas, kas atrodas vairāk nekā 150 kilometrus uz austrumiem no Dernas.
Citā Lībijas austrumu pilsētā – Beidā – dzīvojošais Muhammeds Eldžars pastāstīja, ka pirmajās dienās pēc stihijas seku likvidācija, mirušo izvešana, izdzīvojušo evakuācija un palīdzības piegāde norisinājās ļoti haotiski, taču pamazām situācija uzlabojoties.
"Situācija joprojām ir sarežģīta attiecībā uz mirstīgo atlieku atrašanu, izcelšanu, identifikāciju un apbedīšanas procesa veikšanu. Un tad vēl ir izdzīvojušie. Ir sarežģīti organizēt un koordinēt palīdzību, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ir dzeramais ūdens, jo Dernā nav pieejams dzeramais ūdens. Ka cilvēkiem ir nodrošināta pārtika. Nav šaubu, ka mēs varējām izvairīties no tik milzīgiem cilvēku upuriem, ievainojumiem, pārvietošanas un ciešanām," viņš sacīja intervijā raidsabiedrībai PBS.
ANO ceturtdien paziņoja, ka lielāko daļu no tūkstošiem nāves gadījumu varēja novērst, ja būtu darbojusies efektīva iedzīvotāju brīdināšanas sistēma un ārkārtas dienesti būtu evakuējuši cilvēkus.
Vietējām iestādēm jau gadiem bija zināms par plūdos pārrauto aizsprostu slikto tehnisko stāvokli, taču to remontam atvēlētie līdzekļi netika izlietoti.
Lībijas galvaspilsētas Tripoles iedzīvotājs Emads Halaifa uzskata, ka ir jāsauc pie atbildības cilvēki, kas kavēja dambju remontu.
"Notikušais gulstas uz atbildīgo iestāžu pleciem. Kāpēc? Jo bija skaidrs, ka dambjiem ir problēmas un tiem ir nepieciešams remonts. Bija brīdinājumi. Kāpēc nesalaboja dambjus? Amatpersonas ir atbildīgas par visiem bojāgājušajiem," viņš sacīja telekanālam "Al Jazeera".
No abu konkurējošo Lībijas valdību politiķiem ir izskanējuši aicinājumi ģenerālprokuroram uzsākt izmeklēšanu, lai varētu saukt pie atbildības personas, kas pieļāva dambju sabrukšanu. Tāpat tiek uzdoti jautājumi par drošības iestāžu rīcību, izsludinot komandantstundu naktī, kad Dernu sasniedza vētra "Daniels".
