Krievija cer pabeigt 2014. gadā iesākto

Pēdējās nedēļās un mēnešos ļoti daudz tiek runāts par situāciju Ukrainas austrumu frontē, kur Krievija mērķtiecīgi virzās uz priekšu. No Krievijas puses austrumu frontē iekšā tiek mesti milzīgi spēki, tiek no jauna ieņemtas vai atkal līdz ar zemi nolīdzinātas apdzīvotas vietas. Ukraiņiem noturēties austrumos paliek arvien grūtāk.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Šobrīd pasliktinās situācija Ukrainas austrumu frontē. Krievija ļoti mērķtiecīgi spiež uz priekšu pamazītiņām, dažus kilometrus šur un tur, un tiek ieņemta arvien lielāka Austrumukrainas teritorija.

Mērķis izskatās tāds, ka Krievija vēlas pabeigt to, ko tā iesāka 2014. gadā. Toreiz bija runa par Krimu, Krimas okupāciju un dienvidaustrumu Ukrainas ieņemšanu, par Donbasu," skaidroja Bērziņa.

Šobrīd kara darbībā novērojams, ka Krievijas stratēģija pamazām attīstījusies. Krievijas armija vairs necenšas Ukrainu ieņemt taisnā līnijā, bet drīzāk nokost no teritorijas pa kumosiem no abām pusēm, cik vien tas iespējams.

"Jā, šeit nav runa par lielu uzbrukumu lielajām Ukrainas rietumu pilsētām, nav runa par Ukrainas plašāku krišanu, bet taktiski šādi mērķi tiek izpildīti, un lielākā stratēģija ir par to, ka Krievija pabeidz to, ko iesākusi," atzina Bērziņa.

Drošības politikas eksperte atzina, gadu mija, kas straujiem soļiem tuvojas, ierasti ir atskaites punkts, kad tiek izvērtēts, kas pa gadu ir paveikts un kas notiks tālāk. Tāpēc abas karojošās puses cenšas paveikt pēc iespējas vairāk.

"Tāpēc jau ukraiņi paņēma Kurskas teritorijas, lai būtu apdrošināšana vai kaut kas maiņai kaut kad vēlāk, kad tiks sarunas atkal kādas veiktas starp Krieviju un Ukrainu. Bet arī Krievija vēlas, lai tas, kas bija primārais sākuma mērķis, tiktu paveikts. No Austrumukrainas Krievija šobrīd netaisās novērst savus karavīrus, un militārās darbības tur vēl joprojām turpināsies," pauda Bērziņa.

Krievijai ir svarīgi nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas austrumos, jo tās tad nākotnē varētu būt iespējamā pamiera robežas.

"Protams, tas nozīmē, ka tās līnijas, kas tagad tiek ievilktas, varētu būt ilgtermiņa, ja ir runa par to, kā varētu kādreiz nākotnē izskatīties Ukraina, ja Ukraina nebūs spējīga atgūt savu zemi.

Protams, tas nav vēlamais scenārijs. Vēlamais scenārijs ir tāds, ka Ukraina ir spējīga atbrīvot visu savu teritoriju, atgūt Donbasu un Krimu, bet, ja runa ir par to, kas varētu notikt starp septembri un gadu miju, tad esošo līniju nostiprināšana un arī iepriekš pausto mērķu sasniegšana Krievijai ir ārkārtīgi nozīmīga," skaidroja Bērziņa.

Tāpēc, viņasprāt, tuvākajos mēnešos ir gaidāms tas, ka diemžēl kritīs arvien vairāk Ukrainas ciematu Austrumukrainā. Abas puses gatavojas ziemai, kad kara darbība palēninās un uzbrukumi notiek ne tik daudz frontē, cik no gaisa. 

Šoziem paredzams, ka turpināsies Krievijas uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai, bet Ukraina savukārt palielinās dronu uzbrukumus Krievijas teritorijā, norādīja drošības politikas eksperte. 

Bažas par demokrātiju Ukrainā

Iepriekšējā nedēļa jau atkal iezīmējusi palielas pārmaiņas Ukrainas valdībā. Galvenā uzmanība, protams, tika pievērsta ārlietu ministra postenim – Dmitro Kuleba amatā stājies Andrijs Sibiha.

Skaidrs, ka Ukrainas valdībai darba netrūkst, paralēli notiekošajam karam tai jādomā par enerģētiku, partneru atbalstu un pārliecināšanu, iestāšanos Eiropas Savienībā un sadarbību ar NATO. Ministriem agrāk vai vēlāk ir jānomainās, lai darbs turpinātos. 

Tajā pašā laikā pārmaiņas, kas nupat piemeklējušas valdību, tiek arī asi kritizētas, tostarp no pašu opozīcijas. 

Daudzus neapmierina Zelenska biroja padomnieka Andrija Jermaka ietekme, kas kļūstot arvien būtiskāka un nereti tiek dēvēta pat par varas vertikāli. Jaunais ārlietu ministrs Sibiha pirms tam tieši bijis Jermaka vietnieks. 

"Jā, pastāv bažas par to, kā attīstās šobrīd politika Ukrainā, ka iespējams attīstās varas vertikāles ap Jermaku, kurš ir Zelenska labā roka.

No vienas puses, ir skaidrs, ka bez Jermaka atbalsta izcelties un strādāt politikā augstākajos līmeņos Kijivā ir ārkārtīgi grūti. Šim jautājumam ļoti seko gan Ukrainas prese, gan arī ļoti attīstīta un aktīva pilsoniskā sabiedrība," norādīja Bērziņa.

No otras puses, skaidrs arī tas, ka kara laikā rīkot jaunas vēlēšanas un ieviest kaut kādas milzīgas pārmaiņas tajā, kā tiek veidota valdība, arī nav vēlams. Taču Ukrainai arī kara laikā būtu jāspēj noturēties pie demokrātijas principiem – pie līdzsvarotas vairāku partiju varas. 

"Ir tie, kuri uzskata, ka pastāv risks Ukrainā, ka demokrātijas principi ar laiku varētu palikt vājāki. No otras puses, nevajadzētu to arī pārāk pārspīlēt.

Protams, Rietumiem ir jāseko līdzi un jāturpina izteikt bažas par šiem jautājumiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo tas ir sava veida kontroles mehānisms pār iespējamajiem varas centralizācijas mēģinājumiem, bet šie mehānismi pastāv arī pašā Ukrainā. Ukraina nav tāda valsts, kurā balsis tiek apklusinātas. Ukrainā ir aktīva pilsoniskā sabiedrība, arī parlaments un citi ļoti strādā," vērtēja Bērziņa.

Baidenam vēl gana laika, lai paveiktu ko nozīmīgu

Amerikas Savienotajās valstīs joprojām karstākais temats šobrīd ir prezidenta vēlēšanas, taču tikmēr pie varas joprojām ir Džo Baidens. Rit pēdējie Baidena mēneši Baltajā namā, tāpēc daudzus urda jautājums – vai ASV prezidents pirms aiziešanas no amata vēl paveiks ko lielu? 

"Džo Baidens vēl būs prezidents līdz janvāra vidum, un tas nozīmē, ka patiesībā vēl ir stipri daudz laika, kurā mainīt Amerikas politiku un nostiprināt savu karjeras reputāciju. Baidenam šie būs pēdējie mēneši pusgadsimtu ilgušā karjerā, kurā liels uzsvars ir bijis tieši ārpolitikas jautājumos.

Pēdējie mēneši ir saistīti arī ar diviem kariem – karu Ukrainā un karu Izraēlā. Šie jautājumi, ja paliek neatrisināti, ja no tiem vienkārši pasīvi aiziet, paliek tādi nesmuki rēgi Baidena karjerā," norādīja Bērziņa.

Tādēļ pastāv liela iespēja, ka Baidens līdz janvārim vēl vēlēsies kaut ko darīt lietas labā. Jau šonedēļ ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs kopā devās uz Kijivu, un nedēļas beigās notika sarunas starp Baidenu un Lielbritānijas premjeru Kīru Stārmeru par to, kā Ukraina drīkst izmantot tai sūtītos ieročus.

"Izskatās, ka notiek kaut kāda kustība uz politikas maiņu. Ko prezidents reāli var izdarīt pēdējos mēnešos? Prezidents visticamāk nevarēs pierunāt Kongresu pieņemt vēl kādu jaunu atbalsta paketi Ukrainai, Kongress ir pārāk aizņemts šobrīd ar savām vēlēšanām, bet politiku, politiskos lielos lēmumus prezidents var mainīt," skaidroja Bērziņa.

Tātad runa varētu būt par to, kas Ukrainai tiek vai netiek atļauts, kā arī par to, kāda varētu izskatīties Ukrainas tālākā nākotne NATO un citās pasaules organizācijās no ASV skatu punkta. Prezidents Baidens varētu izveidot ceļu, pa kuru Ukraina varētu ātrāk iekļauties NATO vai citās eiroatlantiskās institūcijās.

"Ambiciozāka pieeja no Baidena, no Baltā nama būtu ārkārtīgi nozīmīga. Varbūt nedēļas beigās mēs jau redzēsim kādu politisko izmaiņu Kijivā. Tāpat iespējams, arī attiecībā uz Izraēlu, ņemot vērā, ka tur tika nogalināta Amerikas pilsone, varētu būt gan politiskās, gan retorikas maiņas," vērtēja Bērziņa.