Svētdienas rītā teorētiski plūdiem vajadzētu sasniegt savu maksimumu. Vismaz Čehijas ziemeļaustrumos. Piemēram, redzama situācija, kur upe, kurai vajadzētu plūst zem tilta, faktiski plūst pa ceļu un pa tiltu. Nogāztas pie dažādām mājām esošās sētas. Dažādas koku atlūzas, viss milzīgā ātrumā virzās uz to pusi, kur atrodas Jesinekas pilsēta. Un tur šobrīd ugunsdzēsēji un policisti braukt neļauj, jo faktiski visa pilsēta jau ir applūdusi.
Arī LTV filmēšanas grupa zināmā mērā iesprūdusi, jo ceļš applūdis arī otrpus kalnam. Šeit apmēram 150 tūkstoši mājsaimniecību palikušas bez elektrības. Internets – te ir, te nav. Tāpat arī mobilie sakari – dažkārt ir, dažbrīd arī nav.
Un saprotamu iemeslu dēļ te uz vietas nav iedzīvotāju, visi ir evakuēti. Atskaitot dažus, kas ierodas no viesnīcām, kur šonakt palikuši,
tikai ar mērķi apskatīt savus īpašumus, novērtēt plūdu sekas. Līdz brīdim, kad varēs ievākties atpakaļ vai vismaz sākt remontu, kas būs nepieciešams, vēl būs jāpagaida.
"Mūsu māja ir tieši blakus Bjelas upei. Tā izgājusi no saviem krastiem, jo no kalniem nāk ļoti daudz ūdens," stāsta vietējais iedzīvotājs Honza Hutaks. "Vakardien visu dienu mēs skatījāmies uz ūdens līmeni upē. Palikām šeit kādu laiku. Bet tad ūdens uzkāpa tik augstu, ka mēs paņēmām pirmās nepieciešamības lietas un braucām prom no ciemata uz drošāku vietu augšup kalnā. Tagad mēs esam te – apskatīt, kā mūsu māja pārcietusi nakti."
Pēc vairāku stundu gaidīšanas LTV filmēšanas grupa tika pārlaista pāri upei. Skati, kas paveras tuvējā ciematā, – šaušalīgi. Šeit upes straume nav žēlojusi neko – aiznesti māju jumti, redzama arī apgāzta automašīna.
LTV filmēšanas grupa tālāk turpināja ceļu uz Jesinekas pilsētu, kas iedzīvotāju skaita ziņā līdzīga Dobelei.
Jareks Jirda: "Ūdens tika iekšā manā mājā. Vienas durvis bija atvērtas, otras ciet. Tādēļ ūdens tika iekšā. Esmu bijis nomodā visu nakti."
Honza Vencaleks: "Es pavadīju visu nakti evakuācijas centrā. Palīdzēju cilvēkiem un viņu bērniem naktī. Tas ir briesmīgi. Es pat nezinu, cik slikti ir citiem…"
Davids Holubecs: "1997. gadā upes gultne nebija tik liela, tagad upe ir platāka, un ir tā, kā viņi saka, – simtgades, varbūt tūkstošgades plūdi. Tā ir katastrofa."
Holubecas kundze: "Es to nenovēlētu nevienam. Viss tas stress – tu skaties uz to, un viss, ko gribi darīt, ir raudāt. Manas meitas māja tika renovēta pēc pēdējiem plūdiem, bet tagad atkal viss ir sagrauts..."
Lai gan teorētiski lielākais ūdens maksimums jau sasniegts un dažviet tas pat sāk samazināties, joprojām turpinājās aktīvas cilvēku evakuācijas operācijas.
Tieši tādēļ dienestiem arī tuvākās dienas nesolās būt vieglas. Turklāt patiesās vētras sekas daudzviet būs apzināmas tikai tad, kad ūdens līmenis upēs samazināsies.
