Firstiste nozīmē to, ka to pārvalda prinča jeb firsta līmeņa suverēns, nevis karalis vai karaliene. Andoru politiski unikālu padara tas, ka tā ir vienīgā valsts pasaulē, ko pārvalda divi pusprinči, nevis viens.
Andorai nav savas armijas
Neskatoties uz simtiem gadu seno vēsturi, Apvienoto Nāciju organizācijā Andora kā pilntiesīga valsts tika uzņemta tikai 1993. gadā. Tikai divus gadus pēc Latvijas. Un tas arī lielākoties bija tādēļ, ka Andora ir neitrāla valsts, kuras teritorijā karadarbība neesot notikusi apmēram 1000 gadu.
Aukstā kara laikā Andoras vadītāji esot uzskatījuši, ka pievienošanās starptautiskajām organizācijām būtu pretrunā ar neitralitāti bipolārajā ASV un PSRS pretīmstāvēšanā.
Andoras neitralitātes pazīmes gan arī ir ar savām īpatnībām. Andorai nav savas armijas. To aizsargāt ir pienākums tās vienīgajām divām kaimiņvalstīm – Francijai un Spānijai.
Otra būtiskā lieta – Andoras teritorija faktiski ir izvietota Pireneju kalnu ielejās, kas tradicionāli ir apgrūtinājusi piekļuvi no ārpuses.
Mūsdienās gan arī piekļuve valstij un tās septiņiem reģioniem faktiski iespējama caur diviem galvenajiem autoceļiem un ar helikopteru. Proti, lidostu valstī nav.
Andoras galvaspilsēta Andora La Velja skaitās Eiropā pati augstākā galvaspilsēta. Tā izvietota vairāk nekā kilometra augstumā virs jūras līmeņa. Un tajā dzīvo gandrīz trešā daļa no valsts 85 tūkstošiem iedzīvotāju.
Oficiālā valoda ir katalāņu
Andorieši paši ir mazākumā savā valstī, jo iedzīvotāju vairākumu veido tādas etniskās grupas kā spāņi, portugāļi un franči.
Valsts oficiālā valoda ir katalāņu, to pārvalda nepilna puse no valsts iedzīvotājiem. Andora arī ir vienīgā valsts pasaulē, kurā katalāņu valoda ir oficiālā valoda un Andora pat laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam piedalījās Eirovīzijā, katru reizi izpildot dziesmas tikai katalāņu valodā.
Vēsturiski cilvēku klātbūtnes liecības mūsdienu Andoras teritorijā tiek datētas kā vairāk nekā desmit tūkstošus gadu atpakaļ. Valsts viduslaiku vēsture un moru iebrucēju klātbūtne 8. gadsimtā nereti tiek attiecināta arī uz vienu no valsts nosaukuma izcelsmes skaidrojumiem, jo Ad-Darra arābu valodā nozīmē "mežs".
Un tieši atbrīvošanu no moriem 803. gadā uzskata par neatkarīgas Andoras dzimšanas dienu. Interesanti, ka tieši slavenais franku karalis Kārlis Lielais tiek uzskatīts par Andoras atbrīvotāju. Tādēļ viņam par godu, piemēram, ir arī Andoras himna katalāņu valodā. Tās nosaukums ir "Mans Tēvs Kārlis Lielais".
Makrons dala varu ar katoļu bīskapu
Tieši Kārlis II 843. gadā esot nodevis Andoras pārvaldību Spānijas grāfiem, kas vēlāk to nodeva Urgelas diecēzei, bet laika posmā no 1278. gada, kad Andora tika izveidota kā valstisks veidojums, kopīgi to ir pārvaldījuši divi pusprinči – spāņu Urgelas bīskaps un Francijas attiecīgā laika posma pārvaldnieks vai valdnieks.
1993. gadā andorieši referendumā pieņēma jaunu konstitūciju, atbilstoši kurai valsts kļuva par parlamentāru demokrātiju un tās vēsturiskais 1419. gadā izveidotais parlaments jeb Ģenerālpadome sastāv no 28 deputātiem.
Lai arī ar šo tiek uzskatīts, ka Andorai ir mazākais parlaments Eiropā, ja mēs sarēķinām uz vienu iedzīvotāju, tad šis skaitlis patiesībā ir liels un daudz lielāks arī par Latvijas.
Abi pusprinči jeb līdz-prinči pēdējos 30 gados ir saglabājuši tikai nominālas un reprezentatīvas funkcijas. Urgelas diecēzes bīskaps ir Hoans-Enriks Vives i Sicilia un viņš Katoļu baznīcas administratīvajā struktūrā ir viens no diviem svētajiem tēviem, kuri ir arī valstu galvas. Otrs ir viņa faktiskais priekšnieks pāvests Francisks.
Otrs Andoras pusprincis tikmēr šobrīd ir neviens cits kā Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš pilda reprezentatīvas funkcijas, un šīs funkcijas viņam ir jādala ar bīskapu gandrīz visos jautājumos. Šī situācija ir unikāla arī no tā viedokļa, ka Andoras galva ir demokrātiski ievēlēts citas valsts galva.
Jebkurā gadījumā īstā politiskā vara un valdības galva ir Andoras premjerministram Havjeram Espotam Zamoram.
Andora nav Eiropas Savienībā, bet lieto eiro
Vēl pāris īpatnības ar Andoras politisko vēsturi saistās ar to, ka Andora, lai arī būdama neitrāla, Pirmā pasaules kara laikā pieteica karu Vācijai. Karaspēku gan viņi tā arī nenosūtīja, tādēļ arī šis palika tikai pieteikums uz papīra, kuru arī Versaļas miera līgumā neiekļāva. Un miera līgumu starp Andoru un Vāciju par Pirmo pasaules karu noslēdza tika 1957. gadā. Proti, pēc Otrā pasaules kara, kurā arī Andora pasludināja neitralitāti.
Otrā pasaules kara laikā, kad nacistiskā Vācija okupēja Franciju, tā Andoras teritorijā tomēr neienāca. Un Andora kļuva par populāru kontrabandas ceļu.
Viens no iemesliem šim bija arī jau minētais pusprinču fakts – proti, hitlerieši cienīja Otrajā pasaules karā ļoti savdabīgu neitralitāti ievērojošo Spāniju.
Andoras ekonomika balstās uz tūrismu, tabaku un nodokļiem. Valstij, kuras galvas ir divi pusprinči, ilglaicīgi bijis nedaudz sarežģīti ar naudas lietojumu. Proti, Andorai nav savas centrālās bankas klasiskā izpratnē, tādēļ ar divām tās svarīgākajām un vienīgajām kaimiņvalstīm Andorai bija jātirgojas, izmantojot viņu nacionālās naudas – Francijas franku un Spānijas pesetu.
2002. gadā, kad abas valstis iestājās eirozonā, eiro sāka lietot arī Andora. Un te sākas pavisam īpatnēja situācija – Andora nav ne Eiropas Savienībā, ne eirozonā, bet tā lieto eiro. Un ne tikai lieto eiro, bet tai ir tiesības arī dizainēt savas eiro monētas.
Andoras iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes ir 65 000 eiro uz vienu iedzīvotāju. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc šiem pašiem Pasaules Bankas 2023. gada datiem bija 38,5 tūkstoši eiro. Andoras speciālās attiecības ar kaimiņvalstīm, ar Eiropas Savienību, kā arī tās ilgstošais nodokļu paradīzes statuss, kas pēc Eiropas Komisijas spiediena tika atcelts vien no 2017. gada, kopā ar tūrisma plūsmām, kas mērāmas ap 10 miljoniem cilvēku gadā un tradicionālo tabakas audzēšanu ir bijis galvenais pamats Andoras ekonomiskajai bāzei.
Nodokļu paradīze
Andora cītīgi ir piesaistījusi savam finanšu sektoram līdzekļus, jo piekopa banku slepenības režīmus un cītīgi samazināja nodokļus, līdz reģistrēt uzņēmumus un veikt finanšu pārskaitījumsu bagātniekiem bija kļuvis reti izdevīgi. Arī šobrīd, kad valsts vairs nav nodokļu paradīze, Andorā ir zemākais PVN Eiropā ar vidējo likmi 4,5 procenti.
Ļoti daudzām precēm, ieskaitot pārtikai, PVN ir 1 procenta apjomā. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir apaļa nulle ienākumiem līdz 24 tūkstošiem eiro gadā.
Un pats lielākais nodoklis ir ienākumiem virs 40 tūkstošiem eiro gadā ir 10 procenti. Latvijas attiecīgie 20 procenti pirmajai grupai un 31 procenti otrajai grupai pavisam nešķiet patīkami vairs salīdzinošajā perspektīvā.
Vismaz Latvijai netiek piemērots neētiskās nodokļu paradīzes statuss un valsts nav atkarīga no potenciāli ļoti strauji bēgoša ārvalstu kapitāla radītajām problēmām.
Andora ar 10 miljoniem tūristu gadā ir arī valsts ar lielāko tūristu skaitu uz vienu iedzīvotāju pasaulē. Nekur citur tik daudz cilvēku neatbrauc. Ļoti, ļoti bieži cilvēki brauc uz Andoru tieši iepirkties, jo tie vēl arī var pamanīties iepirkties valstī kā beznodokļu teritorijā. Vēl viens iemesls tūristu pieplūdumam ir slēpošana ziemā un kalnos kāpšana vasarā.
Lauksaimnieciskā ražošana valstī ir ierobežota kalnu dēļ, tādēļ tūrisms faktiski ir aizstājis lauksaimniecības sektoru. Lielākā daļa pārtikas preču Andorā ir jāieved no ārpuses.
Vēsturiskā tabakas audzēšanas prakse valstī arī ir gājusi mazumā. Cigarešu kontrabanda arī ir bijis jau vēsturisks andoriešu rūpals, ar kuru gan mūsdienās paši nodarbojas tikai nelielās saimniecībās. Vienlaikus Andorā vēl aizvien, atšķirībā no Eiropas Savienības, drīkst smēķēt arī iekštelpās.
Andoru ar Baltijas valstīm saista arī Jāņu tradīcijas. Kā izrādās, vasaras saulgriežu svinēšana ir ļoti populāra tradīcija arī Pireneju kalnos. Un šīs andoriešu tradīcijas ir ierakstītas arī UNESCO Nemateriālajā kultūras mantojumā.
Kā avantūrists kļuva par Andoras karali
Vēl kāds interesants fakts no vēstures: Lietuvas galvaspilsētā Viļņā dzimušais baltkrievu avantūrists jeb piedzīvojumu meklētājs Boriss Skosirevs uz divām nedēļām 1934. gada jūlijā pasludināja sevi un kļuva par Andoras karali.
Kā kārtīgs politiķis viņš andoriešiem solīja brīvību un labklājību. Ar piedāvājumiem modernizēt valsti, padarot to par nodokļu paradīzi un piesaistot ārvalstu investīcijas, viņam izdevās apvārdot Ģenerālpadomes deputātus tik ļoti, ka tie atļāva viņam pasludināt sevi par Borisu Pirmo, Andoras karali, pieņemt monarha konstitūciju un pieteikt karu Urgelas bīskapam.
Bīskaps gan Borisu relatīvi ātri patrieca ne tikai no Andoras, bet arī no Spānijas. Un šī situācija varēja ietekmēt arī to, ka Francija, visu šo redzot, okupēja Andoru no 1936. līdz 1940. gadam. Oficiālais iemesls – Spānijā notiekošais pilsoņu karš un Francijas vēlēšanās nodrošināties, ka tas nesāk negatīvi ietekmēt pašu Franciju. Bet, visticamākais tomēr Andoras parlamenta vieglprātība 1934. gadā arī spēlēja pienācīgu lomu šajā lēmumā.
Boriss Skosirevs bija dzimis zema ranga baltkrievu dižciltīgo ģimenē. Bet tas netraucēja viņam uzsvērt šo statusu un faktiski pa lielu daļu pasaules stāstīt, ka viņš ir daudz dižciltīgāks, nekā viņš patiesībā bija. Krievijas revolūcijas laikā viņš bija aizbēdzis uz Angliju, tad pārcēlās uz Nīderlandi, kur arī nodarbojās ar krāpšanām. Ieradies Andorā viņš izlikās par Eiropas aristokrātu un viņam līdzās pastāvīgi bija arī laba draudzene Florence Marmona – amerikāņu miljonāre. Viņas nauda lieti noderēja Borisam, lai dzīvotu, izliktos un uzvestos ne tikai kā dizčiltīgajam, bet pat monarham. Tas apbūra daudzus.
Skosirevs vēl pēc pabūšanas arī virknē citu valstu, tostarp Latīņamerikā, Otrā pasaules kara beigās nonāca arī Rietumvācijā. Diemžēl konkrēto apgabalu tobrīd kontrolēja padomju karaspēks. Skosirevs par sadarbību ar nacistiem tika notiesāts uz 25 gadiem un izsūtīts uz Sibīriju. 1956. gadā viņš tika atbrīvots un atgriezās Vācijā, kur nodzīvoja atlikušos sava mūža 33 gadus.
