Prezidenta vēlēšanās – solījums pievienoties ES pret prokremlisku politiku
Divarpus miljonu iedzīvotāju lielā Moldova atrodas krustcelēs, jo tai ir jāizdara skaidra izvēle – pievienoties ES vai tomēr pieturēties pie tādas ārpolitikas, kas neizslēdz ciešākas attiecības ar Krieviju.
Prezidenta vēlēšanās favorīte ir pašreizējā valsts vadītāja Maija Sandu, kura četros prezidentūras gados ir apliecinājusi nelokāmu vēlmi pēc iespējas drīzāk ievest Moldovu ES.
Arī savā priekšvēlēšanu kampaņā Sandu sola valsts pievienošanos ES jau 2030. gadā.
Sandu sāncenši vēlēšanās ir politiķi, kuri pārstāv gan atklāti prokremliskus spēkus, gan tādi, kuri uzskata, ka Moldovai būtu jāsaglabā zināma neitralitāte.
Jaunākās aptaujas rāda, ka neviens no prezidenta amata kandidātiem vēlēšanu pirmajā kārtā 20. oktobrī neiegūs vismaz 50% balsu, tāpēc būs jārīko otrā kārta.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu notiks referendums, kurā pilsoņiem būs jāatbild uz jautājumu, vai viņi atbalsta Moldovas pievienošanos ES.
Aptaujās aptuveni 46% respondentu ir atbildējuši, ka balsos par Moldovas dalību ES, taču neskaidrību par referenduma iznākumu rada diezgan lielais neizlēmušo pilsoņu īpatsvars – 13%.
Leiena: Moldovas vieta ir ES
Brisele pirms referenduma ir paudusi nepārprotamu atbalstu Moldovas eirointegrācijai.
Jūnijā ES sāka iestāšanās sarunas ar Moldovu, bet pagājušajā nedēļā valsts galvaspilsētu Kišiņevu apmeklēja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura paziņoja par 1,8 miljardu eiro piešķiršanu Moldovas ekonomiskās izaugsmes atbalstam.
Leiena sacīja, ka Moldovas vieta ir ES, jo valsts pēdējos gados ir paveikusi daudz tieslietu sistēmas sakārtošanā, korupcijas apkarošanā un oligarhu ietekmes mazināšanā.
Runājot par gaidāmo referendumu, Leiena uzsvēra, ka tas būs ļoti nozīmīgs.
"Moldovas pilsoņi dosies pie balsošanas urnām un suverēni izlems, vai nostiprināt savā konstitūcijā Eiropas nākotni. Es aicinu Moldovas iedzīvotājus izmantot savu balsi un paust savu brīvu izvēli. Jums, moldāviem, ir jāizlemj. Tā ir jūsu suverēna izvēle, ko darīt ar savu valsti, un neviens nevar iejaukties," teica EK prezidente.
Leienas piebilde par iejaukšanos nepārprotami bija veltīta Krievijai.
Moldovas varasiestādes ir paziņojušas, ka Krievija un tās ietekmes aģenti valstī izvērš dezinformācijas kampaņu un uzpērk vēlētājus, lai nepieļautu Sandu pārvēlēšanu un izgāztu referendumu.
Policija apgalvoja, ka tikai septembrī vien Maskava 130 000 Moldovas iedzīvotāju kontos ieskaitījusi kopumā 15 miljonus dolāru.
Savukārt drošības dienesti lēš, ka šogad Krievija ir iztērējusi 100 miljonus dolāru Moldovas destabilizācijai.
Krievija vēlas vājus kaimiņus
ES ir reaģējusi uz Kremļa centieniem iejaukties Moldovas vēlēšanu procesā un graut uzticību valsts demokrātiskajām institūcijām.
Bloks pagājušajā nedēļā ieviesa sankcijas pret pieciem promaskaviskiem moldāvu politiķiem, no kuriem zināmākā ir Gagauzijas autonomā reģiona vadītāja Jevgēņija Gucula.
Savukārt Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas iejaukšanos Moldovas iekšējās lietās. Rezolūcijā norādīts, ka vēlētāju uzpirkšanā un informatīvajā karadarbībā būtiska loma bija promaskaviskajiem Moldovas oligarhiem un Krievijas valsts finansētajam propagandas ruporam RT.
EP deputāts Zigfrīds Murešans sacīja, ka ES interesēs ir droša un stabila Moldova.
"Krievija atsakās pieņemt brīvus un demokrātiskus kaimiņus, jo demokrātiski kaimiņi izceļ, cik noslēgta un nedemokrātiska ir Krievija. Krievija vēlas vājus un atkarīgus kaimiņus, un tāpēc tā finansē dezinformācijas kampaņas Moldovā. Mēs vēlamies, lai Moldova būtu spēcīga, neatkarīga un pati lemtu par savu nākotni," teica Murešans.
EP arī aicināja ES nodrošināt, ka Moldovai tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai stiprinātu tās spējas reaģēt uz hibrīddraudiem.
