Krievi Ukrainā nav mazākumtautība
Ukrainas sabiedriskais medijs "Суспільне" (no ukraiņu valodas: publiskais) raida gan televīzijā, gan radio, gan digitālajos medijos. Savu darbību tas kara dēļ ne uz brīdi nav pārtraucis. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 3600 cilvēku visā Ukrainā. Medijam ir fililāles visos Ukrainas reģionos un viens no lielākajiem ziņu dienestiem valstī.
Par to, vai sabiedriskā medija ziņas saņem ukraiņi arī krievu okupētajās teritorijās, nav skaidrības, jo nekādu datu par šiem reģioniem medijam nav, pastāstīja Černotickijs, norādot, ka radio darbinieki tik un tā dara visu, lai pārraidītu ziņas arī okupētajā teritorijā, izmantojot dažādus tehnoloģiju risinājumus.
Pārraižu vai ziņu krievu valodā Ukrainas sabiedriskajam medijam nav.
"Mums Ukrainā cilvēkiem nav problēmu saprast ukraiņu valodu. Visi ukraiņi saprot ukraiņu valodu. Mums nav problēmu ar to. Mums ir īpašs likums, kas pieprasa pārraidīt ukraiņu valodā un izmantot ukraiņu valodu sabiedriskajā vidē," skaidroja Černotickijs.
Protams, medijos ir dažādas programmas, kurās var viesoties arī krieviski runājoši viesi un runāt krieviski, bet tas noteikti nav bieži.
"Jau no paša sākuma, kad sabiedriskais medijs tika izveidots, mēs izmantojam tikai ukraiņu valodu. Protams, mums ir pienākums veidot programmas mazākumtautībām, un šajās programmās mēs veidojam saturu ungāru un rumāņu valodās, bet ne krievu valodā. Jo
krievu valoda mūsu gadījumā nav mazākumtautības valoda. Krievija ir agresorvalsts, kas okupēja daļu Ukrainas un līdzīgi kā Baltijas valstis okupēja to arī padomju laikā," norādīja Černotickijs.
Iesaka Latvijas medijiem būt uzmanīgiem
Černotickijs uzsvēra, ka Ukrainā nav diskusiju vai lieku jautājumu par krievu valodas nozīmi. Šo jautājumu pirms tam izcēluši tikai politiķi. Černotickijs sacīja, ka ir lietas kursā par Latvijā notiekošo diskusiju par to, vai sabiedriskajam medijam būtu jāraida krievu valodā.
"Dažreiz es runāju ar kolēģiem no raidierakstiem Latvijā, Igaunijā, no sabiedriskajiem medijiem, un mana pozīcija ir tāda, ka tas nestrādā. Ja vēlaties uzspiest informāciju krievu valodā, tad cilvēki tāpat patērēs propagandas informāciju no citiem avotiem, piemēram, "Satellite", "Russia Today (RT)" vai caur "Facebook". Mums ir jāsaprot, vai šī valoda ir nacionālās drošības jautājums. Ukrainā, kad sākās karš, bija daudzi cilvēki, kuri mainīja krievu valodas lietojumu uz ukraiņu valodas lietojumu, un tā bija viņu pozīcija.
Manuprāt, mums ir jāsargā ukraiņu valoda vēl vairāk, un tas bija jādara jau no tā laika, kad atguvām neatkarību," uzsvēra Černotickijs.
Viņš norādīja, ka arī Latvijas sabiedriskajam medijam būtu jābūt uzmanīgam ar raidīšanu krievu valodā. Vienlaikus, protams, aizliegt pārraidīt krievu valodā ir liels lēmums, kura pieņemšanai ir vajadzīgi dati.
"Es varu runāt tikai par mūsu sabiedrisko mediju. Mēs raidām tikai ukraiņu valodā, un mums nav nekādu jautājumu vai kritikas par to," viņš sacīja.
Atbildot uz piebildi par to, ka Latvijā ir iedzīvotāji, kuri nesaprot un nerunā latviski, bet tikai krieviski, Černotickijs norādīja, ka tas ir tāpēc, ka viņiem ir radīti tādi apstākļi.
"Viņiem ir radīti tādi apstākļi, ka viņi var dzīvot Latvijā bez latviešu valodas, taču jums būtu jāzina tās valsts valoda, kurā jūs dzīvojat. Tas ir pilnīgi normāli – to iemācīties," uzsvēra Černotickijs.
Pieturas pie iepriekš izstrādātiem plāniem
Runājot par darbu kara apstākļos, Černotickijs atklāja, ka sabiedriskā medija darbinieki sāka gatavoties karam jau vairākus mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
"Mēs izstrādājām dažādus scenārijus, kā mēs strādāsim, ja rastos šādi apstākļi. Es atceros, ka es pamodos tādēļ, ka piezvanīja Ziņu dienesta vadītājs un teica, ka karš ir sācies. Jau 40 minūtēs es biju mūsu galvenajā mītnē, un mēs sākām pārraides. Tā bija neskaidra situācija, nesaprotama situācija, bet mēs fokusējāmies uz savu darbu," atcerējās Černotickijs.
Divas dienas vēlāk medijs pārcēlies uz Ļvivu, kur žurnālisti izveidojuši rezerves centru. No Ļvivas sabiedriskais medijs raidījis vairāk nekā divus mēnešus, bet pēc tam atgriezās Kijivā.
"Tā ir sarežģīta mūsu dzīves daļa. Jo īpaši, kad tādas lielas Ukrainas pilsētas kā Harkiva, Černihiva un citas tika ielenktas, bet tajā pašā laikā ir jāuztur saikne ar komandu tur un šeit. Tas bija sarežģīti, bet esmu lepns par to, kā mana reģionālā komanda tika galā. Viņi ir varoņi. Mūsu komandas daļa Hersonā pavadīja visu tās okupācijas periodu.
Mēs viņiem teicām – klau, jums nekas mums nav jāsūta, vienkārši glābiet savas dzīvības, bet viņi turpināja mums sniegt informāciju," stāstīja Černotickijs.
Kara laikā sabiedriskā medija loma ir ārkārtīgi svarīga, teica Černotickijs, norādot, ka darbu izdevies turpināt, tikai pateicoties tam, ka bija iepriekš izstrādāts plāns, kam sekot, jo nedrošības sajūta bija un turpina būt klātesoša.
"Visi cilvēki, kuri strādā sabiedriskajā medijā, ir izvērtēti, pārbaudīti, un mēs esam radījuši uzticības pilnas attiecības. Tā ir mūsu galvenā vērtība. Mēs uzticamies. Tas tiešām ir svarīgi mums. Ja nebūs uzticēšanās, mēs kā sabiedriskais medijs savu misiju nespēsim pildīt," uzsvēra Černotickijs.
Uzbrukumiem gatavi
Šobrīd sabiedriskajam medijam vissvarīgāk ir būt gatavam reaģēt un rīkoties dažādu kiberuzbrukumu un cita veida uzbrukumu gadījumā. Černotickijs atklāja, ka Ukrainas sabiedriskais medijs ir izstrādājis plānu, kā nepieciešamības gadījumā sadarboties ar uzticamiem medijiem Polijā, Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.
Taču tāda rīcība tiek apsvērta tikai akūtā situācijā, ja Krievijas uzbrukuma gadījumā signāls tiešām tiek pārrauts.
"Mēs saprotam, kā veidot radio vai citu studiju [bumbu] patvertnēs. Tādas prasmes mums tagad ir, un es dalīšos un stāstīšu šo informāciju, kā to darīt, arī citām valstīm," pauda Černotickijs.
Černotickijs neslēpa, ka drošības nolūkos ir ieviesti vairāki papildu noteikumi arī darbinieku atlasē. Ukrainas sabiedriskais medijs nepieņem darbā cilvēkus, kas kādreiz strādājuši tagad Ukrainā aizliegtajā Putina drauga un atbalstītāja Viktora Medvečuka propagandas kanālā. Tas vienkārši nav iespējams, norādīja Černotickijs.
Kara influenceri
Karam sākoties, sociālajos tīklos parādījās arī kara komentētāji – influenceri, piemēram, Dmitrijs Gordons un Oleksijs Arestovičs. Daudzi no tiem iemantojuši lielu popularitāti gan Ukrainā, gan it sevišķi ārpus tās.
"Tas ir sarežģīts jautājums, jo jūs zināt šo terminu – influenceris. Tas it kā ir plaši zināms cilvēks, bet tajā pašā laikā tas nav medijs, un regulatoriem tas ir liels izaicinājums, kā to pārvaldīt. Tas ir aktuāls jautājums ne tikai Ukrainā, bet arī citās valstīs, tostarp droši vien arī Latvijā. Šajā gadījumā mums ir jāuzsver sava loma kā sabiedriskajam medijam, jo tā ir svarīgāka. Mēs esam atbildīgi par informācijas pārbaudīšanu iedzīvotāju priekšā. Influenceri nav par to atbildīgi. Mums tas ir jāskaidro, un ne tikai mums, bet arī izglītības sistēmai, kas strādā ar medijpratību."
Černotickijs atzina, ka tas nav slikti, ja cilvēki seko līdzi kara gaitai un skatās dažādu influenceru raidījumus, taču jāatceras, ka – atšķirībā no sabiedriskā medija piedāvājuma – tā nav pārbaudīta informācija.
"Es neteiktu, ka mēs ar viņiem konkurētu. Ar dažiem mēs pat sadarbojamies, jo īpaši ar tiem, kuriem ir pieredze, veidojot saturu bērniem. Mēs sadarbojamies, bet esam ļoti uzmanīgi un piesardzīgi, jo tas ir reputācijas jautājums," norādīja Černotickijs.
Finansiālā situācija nav viegla
Lai Ukrainas sabiedriskais medijs spētu turpināt raidīt, kara sākumā ļoti svarīgs bijis starptautiskās mediju vides atbalsts. Tostarp Černotickijs pateicās arī kolēģiem no Latvijas un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP).
"Viņi mums ir snieguši milzīgu atbalstu un palīdzību arī pagājušajā gadā. Mums ir ģenerators, mums ir cits aprīkojums, un tas mums deva iespēju strādāt arī tad, kad nav pieejama elektroenerģija un ziemā. Tas tiešām ir milzu atbalsts, un es saku paldies [SEPLP vadītājam] Jānim Siksnim par palīdzību," pauda Černotickijs.
Finansiālā situācija Ukrainas sabiedriskajam medijam nav viegla. Ukrainas valdība šobrīd medijam spēj piešķirt tikai tik daudz līdzekļu, lai tas izdzīvotu un turpinātu raidīt, taču ne tam, lai attīstītos.
Protams, visiem ir skaidrs, ka militārie izdevumi Ukrainai šobrīd ir prioritāte, tāpēc medijs mēģina pievienoties dažādām grantu programmām Eiropas Savienībā un ASV. Tādā veidā mediju darbinieki paši atrisina savas problēmas, skaidroja Černotickijs.
Cer kļūt par daļu no Eiropas Savienības un NATO
Viens no iepriekš minētajiem kara influenceriem – Gordons – paudis, ka karš Ukrainā varētu beigties tuvākajos mēnešos vai pat līdz gada beigām. Černotickijs norādīja, ka nekādas prognozes par kara norisi komentēt vai izteikt nevar, jo nav militārās jomas eksperts.
"Es tiešām būšu laimīgs, ja karš beigsies pēc iespējas agrāk, ja tas notiks drīz, bet tā ir tikai mana cerība," pauda Černotickijs.
Vienlaikus viņš neslēpa, ka netic, ka kāds Ukrainā šobrīd būtu ar mieru atdot Krievijai zaudētās teritorijas. Viņaprāt, tas būtu absolūti neiedomājami. Līdz ar to arī iespējamās miera sarunas ir sarežģīts jautājums.
"Mēs saprotam, ka karš varētu beigties pārrunās, bet, lai tās notiktu, ir jābūt vajadzīgajiem apstākļiem un nosacījumiem. Vai mēs esam gatavi runāt – es nezinu. Taču
pabeigt karu Ukrainā ir ļoti vienkārši – Krievijai vienkārši jāizved karaspēks no Ukrainas, un tas arī viss," uzsvēra Černotickijs.
Ņemot vērā, ka uz to paļauties nevar, Ukrainas sabiedriskajam medijam ir izstrādāti trīs dažādi scenāriji un plāni, kā pārciest gaidāmo ziemu un strādāt apstākļos bez elektrības pat vairākas dienas no vietas.
Vienlaikus Černotickijs uzsvēra, ka arī pēc kara sabiedriskais medijs Ukrainā turpinās strādāt tāpat kā līdz šim. Tikai, cerams, būšot nedaudz vieglāk.
"Sabiedriskajam medijam ir milzu nozīme demokrātijā. Mums ir jāveic savs uzdevums un darbs, un mūsu žurnālistiem ir jāturpina strādāt. Tas ir svarīgi sabiedrībai. Es varu tikai cerēt, bet mana cerība ir būt daļai no Eiropas Savienības un NATO. Es domāju, ka mēs varam dot Eiropas Savienībai daudz zināšanu un daudz jaunu prasmju. Mēs varētu būt ļoti noderīgs dalībnieks Eiropas Savienībā. Es tiešām ticu, ka Ukraina būs spēcīga, mierīga valsts Eiropas Savienībā," apgalvoja Černotickijs.
Černotickijs uzsvēra – ukraiņi zina, kā strādāt neziņas laikmetā, jo dara to katru dienu, un ir gatavi dalīties ar savām zināšanām par to.
