Vācijas galvenie izlūki, uzrunājot atbildīgo parlamenta komiteju, sacīja, ka valstī ir novērota arvien agresīvāka Krievijas specdienestu uzvedība, ko apliecinot Kremļa atbalstīto spiegošanas un sabotāžas darbību "kvantitatīvs un kvalitatīvs" pieaugums.

Krievija Vācijā izvērš ne vien plašas dezinformācijas kampaņas, veic kiberuzbrukumus un arvien biežāk lidina savus spiegošanas dronus virs militārajiem un kritiskās infrastruktūras objektiem, bet tā ir atbildīga arī par daudz nopietnākām sabotāžām.

Kā vienu no tiem minēja jūlijā notikušo incidentu uzņēmuma "DHL" loģistikas centrā Leipcigā, kur pēkšņi uzliesmoja sūtījums, kas bija jāiekrauj kravas lidmašīnā. Laimīgas nejaušības dēļ lidmašīna bija aizkavējusies, tāpēc varēja izvairīties no daudz nopietnāka negadījuma.

Vācijas iekšējās izlūkošanas dienesta jeb Konstitūcijas aizsardzības biroja priekšnieks Tomass Haldenvangs uzsvēra, ka Krievijas radītais apdraudējums pēdējā gada laikā ir nopietni pieaudzis.

"Pirms gada es šeit sacīju, ka Krievija ir vētra, bet Ķīna – klimata pārmaiņas. Šajā apgalvojumā nekas būtiski nav mainījies, taču vētra jau ir pārtapusi par viesuļvētru, kas virzās no austrumiem uz Rietumiem," tēlaini izteicās Haldenvangs.

Savukārt Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta, kas nodarbojas ar ārējo izlūkošanu, vadītājs Bruno Kāls sacīja, ka Krievija uzskata Vāciju par savu ienaidnieci, jo Berlīne atbalsta Ukrainu.

"Vai mums tas patīk vai nē, mēs esam tiešā konfliktā ar Krieviju. Putins jau sen ir pieteicis karu. Krievijas bruņotie spēki, visticamāk, vēlākais jau šīs desmitgades beigās gan personāla, gan arī materiālās nodrošinātības ziņā būs spējīgi īstenot uzbrukumu NATO. Putins gatavo Krievijas sabiedrību ilgstošam konfliktam ar Rietumiem," uzsvēra Kāls.

Kāls piebilda, ka Krievijas vadītāja Vladimira Putina ilgtermiņa mērķis ir vājināt Rietumus un izveidot jaunu pasaules kārtību, un tieša militāra konfrontācija ar NATO kļūst par Krievijas iespēju.

Izlūkdienestu vadītāji arī norādīja, ka daudzi Vācijas iedzīvotāji vēl nav sapratuši, cik nozīmīgs drauds Krievija ir viņu drošībai un brīvībai. Tāpēc viņi aicināja politiķus piešķirt drošības dienestiem plašākas pilnvaras, lai tie spētu efektīvāk stāties pretī Krievijas kaitnieciskajām darbībām.

Krievija nav vienīgais drauds Vācijas drošībai. Izlūkdienestu vadītāji norādīja, ka ir vēl citi ārēji draudi, piemēram, Ķīna un Irāna, kam ir tuvas ekonomiskās un militārās attiecības ar Krieviju.

Ķīnu galvenokārt interesē Vācijā radītās tehnoloģijas, bet, protams, Pekina arī vēlas ietekmēt Berlīnes politiku, mēģinot dažādos veidos uzpirkt politiķus, kuri varētu lobēt komunistiskās lielvalsts intereses.

Savukārt kā Vācijas galvenie iekšējie draudi tika izcelti islāma ekstrēmisms un labējais radikālisms. Tie esot īpaši pieauguši pēc teroristu grupējuma "Hamās" iebrukuma Izraēlā pērn 7. oktobrī un tam sekojošā Izraēlas atbildes kara Gazas joslā.