Sanāksmē uzklausīti vairāki ziņojumi, arī Ārējās izlūkošanas dienesta un Galvenā izlūkošanas dienesta ziņojumi par krievu nodomiem rudenī un ziemā.
Zelenskis atzinis, ka Ziemeļkoreja uz Ukrainu sūta ne tikai ieročus, bet arī karavīrus, un sadarbība Maskavas un Phenjanas starpā pieaug.
"Viss diezgan detalizēti. Faktiska Ziemeļkorejas iekļaušana karā. Arī Krievijas attiecības ar dažām citām valstīm, kas diemžēl investē tajā, lai karš vilktos garumā. (..) Arī ārpolitikas virziens – mūsu attiecības ar partneriem un iespējamie soļi, kas var palīdzēt mums aizsargāties un par spīti visam sasniegt rezultātu," norādīja Zelenskis.
Krievijas diktators Vladimirs Putins iesniedzis Valsts domē likumprojektu par stratēģiskās partnerības līguma ar Ziemeļkoreju ratifikāciju. Abu valstu līderi šo vienošanos parakstījuši šī gada 19. jūnijā, kad Putins viesojās Phenjanā.
Daudzi novērotāji līguma punktus tulko kā reālu militāras alianses noslēgšanu starp Krieviju un Ziemeļkoreju.
Līgumā, piemēram, paredzēta tūlītēja "militāras un citas palīdzības sniegšana, izmantojot visus pieejamos līdzekļus" bruņota uzbrukuma gadījumā otrai līguma pusei.
Pēdējā laikā izskan arvien vairāk liecību par to, ka karā Ukrainā aktīvi iesaistās Ziemeļkorejas karavīri. Ziemeļkoreja ne tikai piegādājusi Krievijai, piemēram, raķetes un munīciju, bet nosūta uz Ukrainu karavīrus. Laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz augsta ranga amatpersonām Kijivā un Seulā, nesen vēstīja, ka Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās atrodas desmitiem Ziemeļkorejas militārpersonu, palīdzot Krievijas armijai strādāt ar raķešu palaišanas iekārtām.
Savukārt Ukrainas partizānu grupa "SROK" konstatējusi Ziemeļkorejas karavīrus okupētajā Doneckas apgabalā vienā no mācību zonām. Tā atrodas aptuveni 14 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Mariupoles. Partizānu grupa norādījusi, ka darīs visu iespējamo, lai ciemiņi no Ziemeļkorejas saņemtu atbilstošu sveicienu no Ukrainas armijas, cik drīz vien iespējams.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
