"Ziemeļkoreja ir detonējusi daļu no Gjongijas un Donghes ceļiem uz ziemeļiem no militārās demarkācijas līnijas," otrdien paziņoja komiteja, izsakoties par pārrobežu infrastruktūru, kas savulaik savienoja abas valstis.
"Mūsu militārajiem spēkiem nav nodarīts kaitējums, un mūsu spēki veica pretuguni teritorijās uz dienvidiem no militārās demarkācijas līnijas," piebilda tas.
Ceļi jau sen ir slēgti, taču to iznīcināšana ir skaidrs signāls, ka Ziemeļkorejas autoritārais līderis Kims Čenuns nav gatavs sarunām ar Dienvidiem, norāda eksperti.
Attiecības starp abām Korejām ir sasniegušas zemāko punktu pēdējo gadu laikā, un pagājušajā nedēļā Ziemeļkorejas armija paziņoja, ka tā uz visiem laikiem slēgs dienvidu robežu, "pilnībā nogriežot ceļus un dzelzceļus", kas savienoti ar dienvidiem, un izveidojot "spēcīgas aizsardzības struktūras".
To, ka Ziemeļkoreja gatavojas savā robežas pusē saspridzināt abas valstis savienojošos ceļus, pirmdien pavēstīja Dienvidkorejas Apvienotās štābu priekšnieku komitejas pārstāvis sakariem ar presi Li Songs Džuns.
Vairākas nedēļas spriedze Korejas pussalā vairojusies.
Ziemeļkoreja apsūdz Dienvidkoreju, ka tā trīs reizes izmantojusi dronus, lai virs Ziemeļkorejas teritorijas nomestu propagandas skrejlapas, un draudējusi, ja tas atkārtosies, atbildēt ar spēku.
Ziemeļkorejas Aizsardzības ministrija svētdienas paziņojumā norādīja, ka ir izvietojusi vairākas armijas vienības pie robežas un "pilnībā gatavojas atklāt uguni" un ka Dienvidkoreja uzbrukuma gadījumā "pārvērtīsies pelnu kaudzēs".
Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijas pārstāvis Gu Bjongsams izteicies, ka šo soli, visticamāk, motivējusi vēlme stiprināt Ziemeļkorejas vienotību, koncentrējoties uz kopīgu ienaidnieku.
Phenjana bieži liek lietā kareivīgu retoriku, gatavojoties raķešu izmēģinājumiem, ko ANO tai ir aizliegusi veikt.
Eksperti apgalvo, ka pilna apjoma uzbrukums ir mazticams, ņemot vērā Dienvidkorejas un tās sabiedrotās ASV lielāko ugunsjaudu un skaitlisko pārsvaru.
Tomēr pārrobežu ceļu iznīcināšana var būt liels trieciens gadu desmitiem ilgušajam darbam, lai panāktu abu valstu miermīlīgu apvienošanos.
Pērn janvārī Ziemeļkorejas diktators grozīja konstitūciju, svītrojot no tās formulējumu par atkalapvienošanos, un pasludināja Dienvidus par savu "nemainīgo galveno ienaidnieku".
