Lielbritānijas premjera Riši Sunaka administrācija pavēstīja, ka ir iepazinusies ar tiesas spriedumu un apsvērs turpmākos soļus.
"Tas nebija iznākums, ko mēs vēlējāmies, bet mēs pēdējos mēnešos esam plānojuši visus iespējamos variantus un joprojām esam apņēmības pilni apturēt laivas (ar nelegālajiem robežšķērsotājiem, kas piestāj Lielbritānijas krastos)."
"Būtiski, ka Augstākā tiesa – tāpat kā Apelācijas tiesa un Augstā tiesa pirms tās – ir apstiprinājušas, ka princips sūtīt nelegālos robežšķērsotājus uz drošu trešo valsti ir likumīgs," tika minēts paziņojumā.
Tāpat premjera administrācija vēlreiz uzsvēra, ka nelegālā migrācija ne tikai veicina nevainīgu cilvēku bojāeju, ceļojot bīstamos apstākļos, bet arī Lielbritānijas nodokļu maksātājiem izmaksā miljoniem mārciņu gadā:
"Mums tā ir jāpārtrauc, un mēs darīsim visu, kas būs vajadzīgs, lai to panāktu."
Lai arī Augstākās tiesas lēmumu Ruanda neapstrīdēja, vien pāris mirkļus pēc tā paziņošanas Kigali paziņoja, ka nepiekrīt vērtējumam, kurā tā definēta kā nedroša trešā valsts.
"Tas galu galā ir Apvienotās Karalistes tiesu sistēmas lēmums," teikts paziņojumā. "Tomēr mēs nepiekrītam spriedumam, ka Ruanda nav droša trešā valsts patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Ruanda un Apvienotā Karaliste ir sadarbojušās, lai nodrošinātu pārvietoto patvēruma meklētāju integrāciju Ruandas sabiedrībā."
Tāpat Āfrikas valsts amatpersonas norādīja, ka ir apņēmušās pildīt savas starptautiskās saistības, turklāt ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos un citas starptautiskās institūcijas esot slavējušas Ruandas priekšzīmīgo attieksmi pret bēgļiem.
Lielbritānijas valdība iepriekš apgalvoja, ka tās plāns ir būtisks, lai samazinātu nelegālo imigrāciju, savukārt cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka tas ir pretrunā ar Lielbritānijas apņemšanos dot patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no militāriem konfliktiem, vajāšanas un nabadzības savā valstī.
Šāds tiesas lēmums varētu būt nopietns trieciens pašreizējam Lielbritānijas premjeram Riši Sunakam un viņa pārstāvētajai Konservatīvajai partijai, kurai draud zaudējums nākamgad paredzētajās parlamenta vēlēšanās.
Lielbritānija un Ruanda 2022. gada aprīlī parakstīja Migrācijas un ekonomiskās attīstības partnerību, kuras ietvaros tika panākta vienošanās par nelegālo robežšķērsotāju pārvietošanu uz Āfrikas valsti.
Apvienotā Karaliste arī uzņēmās segt Ruandas izdevumus, kas saistīti ar katra izraidāmā dokumentu apstrādi, lai viņi tur varētu palikt.
Pretrunīgi vērtēto iniciatīvu ierosināja vēl tālaika premjera Borisa Džonsona administrācija, apgalvojot, ka valstī ir nepieciešami jauni risinājumi, saskaroties ar lielu globālās migrācijas pieaugumu.
Valdība cerēja, ka tā atturēs nelegālos robežšķērsotājus, kas rekordlielā daudzumā piepūšamajās laivās mēģina šķērsot Lamanša šaurumu no Francijas ziemeļiem uz Lielbritāniju.
Kamēr Džonsona atbalstītāji šādu valdības politiku novērtēja atzinīgi, oponenti apgalvoja, ka tā ir pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem patvēruma un bēgļu jomā, kā arī ir nepraktiska, amorāla, sarežģīta un dārga.
Pirmos cilvēkus no Lielbritānijas uz Ruandu bija plānots deportēt jau 2022. gada jūnijā, taču pēdējā brīdī Eiropas Cilvēktiesību tiesa izdeva rīkojumu, kas to darīt liedza.
Līdz šim neviena persona no Apvienotās Karalistes uz Āfriku nav pārvietota.
Arvien pieaugošā imigrācija bija viens no galvenajiem jautājumiem brīdī, kad valstī notika "Brexit" jeb referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Paredzams, ka arī nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās tas būs viens no galvenajiem tematiem politiķu priekšvēlēšanu kampaņās.
