Briselē viņam paredzētas tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) un NATO vadītājiem. Viens no galvenajiem jautājumiem šajā vizītē ir ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, jo Rinkēvičs uzsver, ka Eiropa nedrīkst ļauties nogurumam un nepieciešams turpināt atbalstu Ukrainai.
"Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām ir visnozīmīgākais drošības apdraudējums. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams," uzsvēra Rinkēvičs.
"Jāizpilda visas līdz šim paustās apņemšanās par militārā un finansiālā atbalsta sniegšanu īstermiņā un ilgtermiņā. Jāceļ aizsardzības industrijas kapacitāte, kā arī jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai Ukraina tiktu finansēta bez pārrāvuma," teica Valsts prezidents.
Rinkēvičs spriež, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins paļaujas uz Eiropas nogurumu, bet nepieciešams pierādīt, ka viņam nav taisnība.
Rinkēvičs vēsta, ka sarunās ar Eiropas Parlamenta prezidenti Robertu Metsolu apspriedis atbalstu Ukrainai, ES lomu Tuvo Austrumu konflikta risināšanā, kā arī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Very good discussion with @EP_President, discussed further support for Ukraine, need for the EU to be more vocal in the Middle East and upcoming European elections. We need strong EU more than ever 🇱🇻🇪🇺 pic.twitter.com/Osw1Q3HKKA
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 15, 2023
"Mums vairāk nekā jebkad nepieciešama spēcīga Eiropas Savienība," uzsver Rinkēvičs.
Kā viens no priekšnosacījumiem Ukrainas atbalstam ir Eiropas militārās industrijas attīstība, lai būtu iespējams apmierināt pieaugošās vajadzības. Kā zināms, šonedēļ kļuva skaidrs, ka ražošanas problēmu dēļ Ukraina līdz šim ir saņēmusi tikai 300 000 lādiņu, lai gan ES bija solījusi gada laikā piegādāt miljonu lādiņu.
Tomēr Metsola sacīja, ka mums nevajadzētu aizmirst arī par to, cik daudz pēdējos gados jau ir paveikts, pat par spīti diviem kariem un pandēmijai.
"Nav šaubu, ka uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas nākamgad notiks laikā no 6. līdz 9. jūnijam, gaidāma ļoti ģeopolitiska kampaņa. Būs kampaņa, kurā es arī labprāt apspriedīšu ar Latvijas vēlētājiem, kad apmeklēšu Latviju, to, ka mums izdevies izdarīt vairāk, nekā tika cerēts," teica Metsola.
"Ja dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā, kāds man pavaicātu, vai mēs spētu tikt tik tālu un vienbalsīgi atbalstīt tik daudzas sankciju kārtas [pret Krieviju], tad es tam nebūtu noticējusi.
Šobrīd mēs esam situācijā, kad Putins varētu mēģināt izmantot savās interesēs pašreizējo nogurumu, bet mēs to nepieļausim," sola Metsola.
EP priekšsēdētāja arīdzan slavēja Latvijas vadošo lomu atbalsta sniegšanā Ukrainai.
"Baltijas valstis ar Latviju centrā zina labāk nekā jebkurš cits, ka par brīvību un demokrātiju ir vērts cīnīties un ka mēs nevaram pieļaut nekāda noguruma iestāšanos. Jūs esat nokļuvuši Eiropas drošības un aizsardzības politikas centrā.
Tagad mēs visi saprotam un apzināmies Latvijas brīdinājumus par Krieviju.
Jūsu valsts iedzīvotāji ir parādījuši nelokamu vadību mūsu atbalsta centienos Ukrainai un solidaritāti ar Ukrainas iedzīvotājiem."
Rinkēvičs trešdien tikās arī ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un viņas vietnieku Valdi Dombrovski; šajās sarunās liela uzmanība tika pievērsta arī ekonomikas jautājumiem.
Rinkēvičs pauda atbalstu ES paplašināšanās politikai, sevišķi attiecībā uz iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu. Tāpat viņš atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstu centienus ieviest nepieciešamās reformas.
"Eiropas Savienībai jāsūta skaidrs signāls par atbalstu Eiropas valstīm, kuras apņēmušās īstenot demokrātiskās reformas. Vienlaikus valstīm, kuras pretendē uz dalību, jāpieņem Eiropas Savienības vērtības un principi ne tikai vārdos, bet arī skaidri demonstrējot reformu rezultātus," atzīmēja Rinkēvičs.
Briseles vizītes laikā Rinkēvičam plānota arī tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai pārrunātu NATO Viļņas samita lēmumu ieviešanu, sevišķi attiecībā uz NATO klātbūtnes stiprināšanu Latvijā, kā arī turpmāko atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju un Eiropas nākotnes drošības izaicinājumus.
