Sarunas par finanšu palīdzību Ukrainai un Eiropas Savienības daudzgadu budžeta grozījumiem turpināsies Eiropadomes ārkārtas sanāksmē janvāra beigās.
ES līderi saka, ka līdz tam brīdim Ukrainai naudas pietiks no jau esošajiem Eiropas maksājumiem.
Kopumā valstu līderi šķiet pozitīvi noskaņoti, ka janvārī izdosies panākt vienošanos arī par 50 miljardiem eiro Ukrainai.
"Mēs, protams, ļoti smagi strādājam, lai panāktu 27 dalībvalstu vienošanos, bet es domāju, ka tagad ir nepieciešams strādāt arī pie alternatīvām, ja nav iespējama vienprātība – proti, visu 27 vienošanās," spriež Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Kad Ungārijas premjers Viktors Orbāns ceturtdien negaidīti piekrita necelt iebildumus pret Eiropas Savienības iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu, daudziem kļuva skaidrs, ka šoreiz vēl neizdosies vienoties par finanšu palīdzību Kijivai un citiem daudzgadu budžeta grozījumiem.
"Mēs visus pārsteidzām ar to, ka varējām rekordlielā ātrumā pieņemt ļoti spēcīgu lēmumu par paplašināšanos, it sevišķi Ukrainas gadījumā," norāda Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
"Otrkārt, mēs varējām ļoti īsā laikā panākt plašu politisku atbalstu budžeta grozījumu priekšlikumam, kas vienmēr ir ļoti sarežģīti, jo mēs runājam par naudu, par finanšu solidaritāti. Tas parāda, ka mēs esam nopietni, ka mēs esam uzticami un ka mēs vēlamies darīt visu, lai aizsargātu mūsu pamatintereses, kā arī radītu lielāku stabilitāti."
Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") saka, ka ir iespējami dažādi risinājumi, bet viens ir skaidrs – Ukraina nepaliks bez finanšu atbalsta.
"Domāju, ka varbūt arī jānosēžas mazliet emocijām. Katrā ziņā, vēsturiskais lēmums mums ir pieņemts. Tas ir ārkārtīgi svarīgi gan Ukrainai, gan Moldovai, un patiesībā arī Gruzijai un Bosnijai un Hercegovinai. Par finansējumu – jāturpina. Iespējams, ka tas bija par daudz gaidīts, ka būs divi šādi apjomīgi lēmumi uzreiz."
"Tas ir process. Domāju, ka visi saprot, ka mēs, protams, vēlamies, lai Ungārija ar mums sadarbotos.
Mēs tieši tāpat nevēlamies, lai kaut kāda pelēkā zona izveidotos ar Krievijas ietekmi Ungārijā, tāpēc mums ir ļoti svarīgi, lai Ungārija paliek valsts ar Eiropas vērtībām."
Finansiālā palīdzība Ukrainai ir daļa no plašākas diskusijas par ES daudzgadu budžeta palielināšanu. Dažas valstis, piemēram, Itālija, izmantojot to, ka budžets tiek atvērts, vēlas palielinājumu arī citiem izdevumiem, tai skaitā migrācijai.
Tā dēvētās taupīgās valstis par to negrib ne dzirdēt. Ungārija savukārt iebilst pret jebkādu jaunu palīdzību Ukrainai, kas ir daļa no ES ilgtermiņa budžeta. Līdzīgi kā ASV, arī Eiropā palīdzība Ukrainai kļuvusi par ķīlnieci plašākām budžeta diskusijām.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības valstu līderi 14. decembrī vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kā arī piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai. Tiek plānots, ka martā iestāšanās sarunas tiks uzsāktas arī ar Bosniju un Hercegovinu, kad šī valsts būs izpildījusi iepriekš izvirzītos priekšnosacījumus.
ES līderu sanāksmē panāktais lēmums ir negaidīts, jo Ungārijas premjers Viktors Orbāns līdz pēdējam pretojās sarunu sākšanai ar Ukrainu.
Orbāns pēc tam nobloķēja ES lēmumu par 50 miljardu eiro vērtas finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
