Svētdien gaidāmajās vēlēšanās Vučiča partija sacentīsies pret prorietumniecisko opozīciju, kas ir apņēmības pilna spēkoties ar jau kopš 2012. gada pie varas esošo SNS. Galvenais opozīcijas bloks – "Serbija pret vardarbību" – apvieno partijas, kas šogad atbalstījušas mēnešiem ilgus protestus, kurus izraisīja divas maijā notikušās apšaudes.
Taču, tuvojoties vēlēšanu dienai, novērotāji ceļ trauksmi – parādījušies ziņojumi par balsu pirkšanu, medijos netiek objektīvi atspoguļoti opozīcijā esošie spēki un daļa Serbijas iedzīvotāju tic, ka brīvdienās vēlēs nevis vietvaru un parlamentu, bet gan prezidentu, vēstīja ziņu aģentūra AP.
Serbijas Izmeklējošās žurnālistikas centrs publicējis tā iegūtos pierādījumus par balsu pirkšanu, savukārt CRTA novērotāji fiksējuši iebiedēšanu un spiedienu uz valsts darbiniekiem, lai tie atbalstītu valdošo partiju.
"Pirmajās pāris priekšvēlēšanu kampaņas nedēļās CRTA iesniedza vairāk sūdzību pretkorupcijas aģentūrai, elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatīvajai iestādei un citām institūcijām nekā kopumā visas (prezidenta un parlamenta vēlēšanu) priekšvēlēšanu kampaņas laikā pagājušajā gadā," sacīja CRTA Vēlēšanu novērošanas programmas direktors Rasa Nedeļkovs. "Tas rada iespaidu... ka situācija ir vēl dramatiskāka nekā agrāk."
Līdz šim gandrīz neviena no sūdzībām, tāpat arī vietējo un ārvalstu novērotāju ieteikumi nav veicinājuši izmaiņas.
"Vēlēšanu apstākļi nav tādi paši. Apstākļi ir sliktāki nekā iepriekš," vērtēja opozīcijas politiķis Dragans Džilass, viens no bloka "Serbija pret vardarbību" līderiem un kādreizējais Belgradas mērs. "Bet mums kā opozīcijai ir jāpiedalās šajās vēlēšanās."
Un, lai arī Serbijas prezidents formāli nav kandidāts, viņš nenogurstoši aģitējis par labu SNS un tās kandidātu sarakstam.
Vučičs ir apceļojis valsti un piedalījies savas partijas rīkotajos pasākumos, solot jaunus ceļus, slimnīcas un vienreizējas naudas prēmijas. Neskatoties uz to, ka valsts prezidents ir atkāpies no partijas SNS vadītāja amata, viņa attēls ir redzams uz reklāmas stendiem visā valstī.
Tāpēc nedēļas nogalē gaidāmās vēlēšanas drīzāk atgādina referendumu par prezidenta Vučiča palikšanu amatā, vērtēja Nedeļkovs.
"Rezultātā 25% pilsoņu domā, ka mums ir prezidenta vēlēšanas, bet 60% pilsoņu uzskata, ka [Serbijas] prezidents ir šo vēlēšanu kandidāts," viņa stāstīja ziņu aģentūrai AP. "Tā ir milzīga cilvēku manipulācija."
Tāpat Nedeļkovs norādīja, ka Serbijā mediji pārsvarā pozitīvā gaismā atspoguļo valdošās partijas, kamēr par opozīciju stāsta reti un arī tad – tikai neitrālā vai pat negatīvā tonī.
Eksperts arī norādīja, ka prezidents Vučičs šogad ir uzrunājis tautu tiešraidē vairāk nekā 260 reizes, katru reizi vidēji 35 minūtes.
"Šādos apstākļos ir patiešām grūti runāt par vienlīdzīgām iespējām kandidātiem izklāstīt savas idejas vai (iedzīvotājiem) saprast ... vēlēšanu piedāvājumu," vērtēja Nedeļkovs.
Viņa teiktajam piekrita arī neatkarīgā plašsaziņas līdzekļu monitoringa aģentūra "Sociālo pētījumu birojs".
"Mums nav vēlēšanu. Lai tās rīkotu, jābūt neatkarīgiem medijiem un brīviem pilsoņiem," neatkarīgajam reģionālajam televīzijas kanālam "N1" sacīja aģentūras direktors Zorans Gavrilovičs.
Vučičs un viņa pārstāvētā partija ir noliegusi apsūdzības par kampaņas ļaunprātīgu izmantošanu un mēģinājumiem manipulēt ar balsojumiem, kā arī apsūdzības, ka Vučičs kā prezidents pārkāpj konstitūciju, rīkojot kampaņu savas partijas labā.
"Opozīcija apgalvoja, ka esam zaudējuši uzticamību un leģitimitāti un ka ir jānotiek vēlēšanām. Mēs kā partija nekad nebēgam no vēlēšanām – ja kāds uzskata, ka esam zaudējuši leģitimitāti un vēlas to vēlreiz pārbaudīt, mēs vienmēr varam to darīt. Lai kā cilvēki balsotu, mēs to respektēsim," sarunā ar britu raidsabiedrību BBC sacīja Serbijas premjerministre un SNS biedre Ana Brnabiča.
Vučičs izsludināja ārkārtas balsojumu 17. decembrī – tikai pusotru gadu pēc iepriekšējām parlamenta un prezidenta vēlēšanām, lai gan viņa partijai ir pārliecinošs vairākums jeb 250 deputātu parlamentā.
Vučičs ir arī kritizēts par to, kā viņš risina krīzi Kosovā. Šī lielākoties albāņu apdzīvotā teritorija līdz 2008. gadam bija Serbijas sastāvā, taču tad pasludināja neatkarību, ko Belgrada neatzīst. Prezidenta atbalstītāji uzskata, ka prezidents ir vienīgais valsts līderis, kas var saglabāt stabilitāti un vadīt valsti.
Paredzams, ka opozīcijas saraksts "Serbija pret vardarbību" būs lielākais izaicinājums pie varas esošajiem populistiem, kas piedalīsies vēlēšanās Belgradas pilsētas domes vēlēšanās. Opozīcijas uzvara galvaspilsētā nopietni iedragātu Vučiča stingro ietekmi valstī.
Vairākas labējā spārna grupas, tostarp prokrieviski noskaņotas partijas, kā arī Vučiča pārstāvētā SNS arī kandidē uz kontroli pār parlamentu un aptuveni 60 pilsētām un pilsētiņām, kā arī reģionālajām iestādēm Vojvodinas ziemeļu provincē.
Serbija, Balkānu valsts, kas ir uzturējusi siltas attiecības ar Vladimira Putina vadīto Krieviju, kopš 2014. gada ir arī Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts, taču pēdējos gados ir saskārusies ar apsūdzībām par pastāvīgu demokrātisko brīvību un citu ES pamatvērtību graušanu.
