Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR apstiprināja Igaunijas Valsts prokuratūrā (ģenerālprokuratūrā), profesors aizturēts 3. janvārī un atrodas apcietinājumā Tallinas cietumā.
KaPo Morozovu aizturēja aizdomās par izlūkošanas darbību, kas vērstas pret Igaunijas Republiku, veikšanu un atbalstīšanu.
ISS suspects University of Tartu professor of action against Estonia#Estonia https://t.co/i1sbsd2p64
— ERR News (@errnews) January 16, 2024
Saskaņā ar prokuratūras datiem Morozovs tika savervēts pirms vairākiem gadiem. Izmeklēšanas laikā tiks noskaidrots, kādai informācijai viņš varēja piekļūt un kādu informāciju nodevis Krievijai.
Morozova tēvs dzīvo Krievijā, un Vjačeslavs Morozovs regulāri braucis uz Krieviju.
Detalizētākas ziņas par aizdomām pret Morozovu neatklāja ne KaPo, ne ģenerālprokuratūra, paskaidrojot, ka tas ir izmeklēšanas interesēs.
Savukārt valsts prokurore Trīnu Oleva paziņoja, ka izmeklēšanai ir pamats uzskatīt, ka, atrodoties brīvībā, Morozovs varētu izvairīties no kriminālvajāšanas vai turpināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
"Tāpēc mēs vērsāmies tiesā ar pieteikumu par apcietinājuma piemērošanu. Harju apriņķa tiesa piekrita prokurora vērtējumam un vīrietim piemēroja apcietinājumu uz laiku līdz diviem mēnešiem," viņa teica.
"Agresorvalstij joprojām ir lielas izlūkošanas intereses Igaunijā," sacīja KaPo ģenerāldirektors Margo Pallosons, piebilstot, ka lieta pret Morozovu papildina vairākus desmitus līdzīgu lietu un izgaismo "Krievijas specdienestu centienus iejaukties dažādās Igaunijas dzīves jomās, arī zinātniskajā vidē".
"Igaunijas pilsoņiem iesaku nopietni apsvērt nepieciešamību doties uz Krievijas Federāciju, jo Krievijā tur esošajiem specdienestiem ir savas dzimtenes priekšrocības, viņiem ir vieglāk manipulēt ar cilvēkiem un piespiest viņus sadarboties," turpināja Pallosons.
Morozovs bija Tartu Universitātes Šites institūta politoloģijas profesors. Institūta vadītāja Kristīna Tenisone ERR apstiprināja, ka pēc tam, kad Morozovam tika noteikts aizdomās turētā statuss, ar viņu tika pārtrauktas darba attiecības.
"Viņš bija iesaistīts projektos, apmeklēja konferences ārzemēs. Šis incidents bija pilnīgs šoks," atzina Tenisone.
Saskaņā ar Igaunijas Zinātniskās informācijas sistēmas ETIS datiem Vjačeslavs Morozovs līdz 2010. gadam strādāja Sanktpēterburgas Valsts universitātē, bet pēc tam viņš bija saistīts ar Tartu Universitāti.
No 2016. līdz 2023. gadam viņš ieņēma Eiropas Savienības un Krievijas studiju profesora amatu Tartu Universitātē, bet no 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 11. janvārim – starptautiskās politikas teorijas profesora amatu.
Augstskolu darbinieki ir mērķis gan Krievijas, gan Ķīnas izlūkdienestiem. Piemēram, pirms trim gadiem tika notiesāts jūras zinātnieks Tarmo Keutss, kurš darbojās Ķīnas militārā izlūkdienesta uzdevumā.
"Universitātes ir mērķis, jo tajās ir zinātniski pētījumi, tehnoloģiskā informācija, notiek daļēji publiski pētījumi, socioloģiskie pētījumi. Pētījumi, kas ļauj Krievijas specdienestiem labāk sasniegt savus mērķus Igaunijas sabiedrībā," skaidro Pallosons.
