Raķešu triecienos tika sagrauts "spiegu štābs" un "pretirāņu teroristu grupējumu pulcēšanās" Irākas Kurdistānas galvaspilsētā Erbīlā, ziņoja Irānas oficiālā ziņu aģentūra IRNA, citējot Islāma revolūcijas gvardes korpusa paziņojumu.
Irāka šos apgalvojumus noraida un apgalvo, ka Teherāna tikai meklē ieganstus, lai izaicinātu stabilitāti reģionā.
"Notikušo uzskatām par uzbrukumu Irākas un Kurdistānas reģiona suverenitātei. Mēs reaģēsim. Attiecībā uz apgalvojumiem, ka šī bija Izraēlas izlūkdienesta mītne – esam apstaigājuši katru šīs ēkas stūri un viss norāda uz to, ka tā bija irākiešu uzņēmēja ģimenes māja," vēsta Irākas nacionālās drošības padomnieks Kasims Alaradži.
Pēc uzbrukuma Irāka atsaukusi savu vēstnieku no Irānas un sola pret valsti vērsties ANO Drošības padomē.
Šajā uzbrukumā tika nogalināti četri un ievainoti seši cilvēki, paziņoja Irākas Kurdistānas drošības padome. Starp nogalinātajiem civiliedzīvotājiem bija uzņēmējs Pešravs Dizajī, paziņoja Kurdistānas Demokrātiskā partija.
ASV pirmdien nosodīja šos Irānas raķešu triecienus kā "neapdomīgus" un stabilitāti graujošus. "Mēs esam pret Irānas neapdomīgajiem raķešu triecieniem, kas grauj Irākas stabilitāti," paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers.
Baltā nama pārstāvis iepriekš paziņoja, ka triecieni nebija vērsti pret ASV personālu vai ASV objektiem.
Islāma revolūcijas gvardes korpuss arī apšaudīja ar ballistiskajām raķetēm mērķus Sīrijā, tai skaitā "ar nesenām teroristu operācijām saistīto komandieru un galveno elementu, sevišķi grupējuma "Islāma valsts", pulcēšanās vietas," ziņoja korpusa ziņu dienests "Sepah News".
Tas piebilda, ka trieciens Sīrijā bija atbilde uz teroristu grupējumu neseniem uzbrukumiem, kuros nogalināti Irānas pilsoņi Irānas dienvidu pilsētās Kermanā un Raskā.
Bija dzirdami sprādzieni Alepo pilsētā un Alepo provinces lauku rajonos, kur nokrita vismaz četras raķetes, kas bija atlidojušas no Vidusjūras puses, paziņoja Londonā bāzētā nevalstiskā organizācija "Syrian Observatory for Human Rights".
Teroristu grupējums "Islāma valsts" ir uzņēmies atbildību par spridzinātāju pašnāvnieku 3. janvārī Kermanā sarīkotiem sprādzieniem pie ASV gaisa triecienā 2020. gada janvārī Bagdādes lidostā nogalinātā ģenerāļa Kasema Soleimani kapavietas. Šajos sprādzienos nogalināti ap 90 cilvēku.
Decembrī vismaz 11 Irānas policisti tika nogalināti uzbrukumā policijas iecirknim Raskā. Atbildību par šo uzbrukumu uzņēmās džihādistu grupējums "Jaish al-Adl" ("Taisnības armija"), kas izveidots 2012. gadā un kuru Irāna atzinusi par teroristu grupējumu.
Islāma revolūcijas gvardes korpuss arī paziņoja, ka devis triecienu Izraēlas "spiegu štābam" Irākas Kurdistānā. Šis štābs kalpojis par "centru spiegošanas operāciju izstrādāšanai un teroristu akciju plānošanai reģionā", ko veicis Izraēlas izlūkdienests "Mossad".
Korpuss paziņoja, ka šis trieciens bija atbilde uz Izraēlas nesenajiem uzbrukumiem Irānai un ar Irānu saistīto grupējumu "pretošanās asij".
"Karš starp Izraēlu un Hamās atbalsojas arī pārējā reģionā," secina aģentūras "Associated Press" Izraēlas-Palestīnas ziņu nodaļas vadītājs Džo Federmans.
"Gandrīz tūlītēji Irānas atbalstītie "Hizbullah" Libānā sāka uzbrukt Izraēlai un pēdējo trīs mēnešu laikā apšaudes notiek teju katru dienu. Irānas atbalstītie kaujinieki uzbrūk ASV mērķiem Irākā un Sīrijā.
Hutiešu nemiernieki uzbrūk Sarkanajā jūrā, apgalvojot, ka uzbrukumi mērķēti ar Izraēlu saistītiem kuģiem, bet daudziem tādas saistības nav.
Neviens no šiem konfliktiem vēl nav izgājis ārpus kontroles, taču tie apliecina saspīlējumu reģionā starp ASV vadīto koalīciju un Irānas koalīciju."
