Ziņas par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi sasniedza arī Minhenes konferenci. Žurnālistu vidū bija dzirdams, ka par to tiek runāts. Un arī greznajā viesnīcā, konferences norises vietā, sarunās tas tiek apspriests un atbildēts arī žurnālisti, protams, uzdod jautājumus par to.

NATO ģenerālsekretārs konferencē žurnālistiem norādīja, ka Krievijai tagad esot jāatbild uz nopietniem jautājumiem. 

Un Minhenes konferencē atrodas arī Kijivas mērs Vitālijs Kļičko.

"Navaļnijs ir miris. Nē, Navalnijs ir nogalināts. Jo Krievijā jebkurš, kurš ir opozīcijas pārstāvis, tiek nogalināts," sacīja Kļičko.

"Tieši tāpat, kā pirms dažiem gadiem Ņemcovs un arī citi opozīcijas līderi tiek nogalināti vai nonāk cietumā. Tā ir īstā Krievijas autoritārā režīma un agresīvās politikas īstā seja. Tādēļ tagad mums ir jāaizsargā Ukraina un pasaule ir melna vai balta – tu esi par karu vai mieru, par demokrātiju vai diktatūru. Tādēļ visiem ir jālemj darīt viss iespējamais, lai apturētu karu, atbalstītu Ukrainu un demokrātiju. Tas ir ļoti svarīgi," turpināja Ukrainas galvaspilsētas mērs.

Arī Minhenes Drošības konferences vadītājs Kristofs Heisgens atklāšanas uzrunā pieminēja Navaļnija nāvi, izsakot līdzjūtību viņa radiniekiem un arī norādot, ka opozicionāra sieva Jūlija Navaļnija atrodas Minhenē un bija iecerējusi uzrunāt konferenci, lai runātu par labāku Krieviju.

Šogad, līdzīgi kā jau iepriekšējos pāris gadus, konferences uzmanības centrā ir Ukraina. Un tieši šobrīd Ukraina ļoti gaida lielāku palīdzību no Rietumiem, bet visvairāk tieši no ASV, kur Kongress joprojām nevar vienoties par palīdzību Ukrainai.

Sestdien paredzēta arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dalība konferencē, kurš pēdējo reizi konferencē klātienē  bija tieši pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. 

Pirms tam viņš Parīzē un Berlīnē paraksta vienošanās par atbalstu Ukrainai.

Tie ir divpusēji līgumi par drošības garantijām un ilgtermiņa atbalstu. Sarunas par tiem sākās jūlijā, bet visur tiek uzsvērts – ka šīs divpusējās drošības garantijas nav aizvietojums dalībai NATO, kas nāk palīgā uzbrukuma gadījumā. Ukraina tagad to parakstījusi ar Vāciju un vēlāk vakarā būs arī ar Franciju.

Līdzīgs jau ir ar Lielbritāniju, tādi būs arī ar citām G7 valstīm un ES. Latvijas Televīzija arī jautāja Eiropas Savienības augstākajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam, kas ir šajā līgumā.

Ilze Nagla: Vai tas aizsargās Ukrainu, ja būs vēl kāds uzbrukums no Krievijas?

Žuzeps Borels: Paskatieties uz līguma saturu. Teksts ir – jums to vajadzētu izlasīt.

Daļa teksta ir konfidenciāla.

Nezinu, vai viss ir konfidenciāls. Veids, kā dalībvalstis un Eiropas Savienība saviem vēlētājiem skaidri pasaka, ko un kapēc tās taisās darīt Ukrainas labā. Tā ir daļa no politiskās cīņas, lai izskaidrotu Eiropas pilsoņiem, ka mums jāiesaistās Ukrainas atbalstīšanā.

Otra – arī politiska cīņa protams ir par finansiālo atbalstu Ukrainai. Un šī tēma Minhenes drošības konferencē - īpaši aizkulisēs - ir jūtama. Visgrūtāk klājas ASV kongresmeņu delegācijai, kurai par šo jāatbild uz nebeidzamiem jautājumiem.

ASV finansējums ir 60 miljardi dolāru un kamēr tas nav – arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kavējas turpināt savu palīdzības programmu Ukrainai, jo ASV finansējums kalpo arī kā nodrošinājums SVF.

ES arī kavējās ar sava finansējuma piešķiršanu – to robu gada sākumā aizpildīja Norvēģija, Lielbritānija un Japāna.

Un tagad martā būs pirmais ES maksājums Ukrainai šogad – 4,5 miljardi eiro. LTV vaicāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim – kas notiek tad, ja ASV tomēr nepiešķir gaidīto naudu Ukrainai, jo 100% garantijas tam protams nav.

"Skaidrs, ka tas rada finansējuma problēmas Ukrainai. Šeit tomēr ir jāfokusējas uz to, lai šis ASV atbalsts būtu. Pašreiz ES ir lielākais atbalsts. Mēs redzam arī daudzas citas valstis, piemēram, G7 valstis nāk ar savām atbalsta programmām  - īstermiņā šis finansējums būs nosegts, bet bez pasaules lielākās ekonomikas atbalsta tas būs pietiekami sarežģīti," teica Dombrovskis.

"Es nepārtraukti runāju par to, cik daudz eiropieši ir izdarījuši Ukrainas labā," satiekot Latvijas premjerministri Eviku Siliņu sacīja viena no konferences dalībniecēm, kādreizējā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. "Vairāk nekā Amerikas Savienotās Valstis. Tāpēc mēs nevaram ļaut nevienam mūsu Kongresā teikt ko citu."

Bet Ukrainas tematam par uzmanību jācīnās ar Tuvajos Austrumos notiekošo. Karš Gazas joslā – tas būs ļoti aktuāls temats, par ko liecina arī Izraēlas un palestīniešu, kā arī citu Tuvo Austrumu amatpersonu dalība šeit. 

"Daudzi no šiem izaicinājumiem ir cilvēka radīti, kas nozīmē, ka vīrieši un sievietes tos var arī mainīt. Izmantosim šo jubilejas konferenci, lai diskutētu un spertu soļus uz priekšu. Mierīgas nākotnes pamats var būt tikai likuma vara un samiernieciskums, nevis atriebība. Tas ir tas, kas ļāva manai valstij atkopties no Otrā pasaules kara. Tas ir tas, kas ļāva Rietumeiropai izbaudīt tās ilgāko miera periodu. Un tas ir tas, ko pasaules līderi vēlējās, kad izveidoja ANO, lēma par ANO statūtiem un ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Vai nu izdzīvosim pateicoties likuma varas spēkam, vai visi tiksim nolemti spēcīgākā likuma priekšā," sacīja Heigsens.

Lai arī uzruna drūma, reizē gan viņš atzina, ka šī mākoņa zelta maliņa kaut kur ir, tikai tā ir jāatrod un tādēļ ir jārunā un jāsarunājas savā starpā, jāmeklē risinājumi. 

Bet vēl jāmin, ka Minhenē ir arī liela amerikāņu delegācija ar viceprezidenti un valsts sekretāru priekšgalā, un viņiem priekšā ir smags uzdevums – kliedēt bažas eiropiešos par ASV lomu pasaulē.

Un te ir jūtamas bažas gan par bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par NATO partneru neaizstāvēšanu, ja tie neieguldīs aizsardzībā, gan par to, ka tuvojas vēlēšanas un Tramps varētu atkal kļūt par prezidentu un ko darīt tad.

Šogad drošības izaicinājumiem pievienojas arī Tuvo Austrumu reģions, kurā turpinās karš Gazas joslā un nerimst spriedze Sarkanajā jūrā.

Jau ceturtdien pašā vakarā norisinājās Minhenes drošības konferences Inovāciju nakts, proti, diskusija, kurā jomas pārstāvji un eksperti sprieda par to, kā Rietumiem veicināt un paātrināt jaunas inovācijas militārajā sektorā un kā būt priekšā citiem.

Un daudzkārt izskanēja secinājums – ir nepieciešams ātrums un spēcīgas partnerības. 

Karš Ukrainā ir ne tikai gribas konflikts, bet arī militāro industriju un tehnoloģiju konflikts, kurā Rietumiem jāvar pretstāvēt Krievijai un būt tai arī priekšā.

Tā intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds no partijas "Progresīvie".

Atbildot uz jautājumu, kādi šķēršļi jāpārvar Rietumiem, lai ātrāk spētu attīstīt militāro industriju, Sprūds vērsa uzmanību uz to, ka tas ir gan politiskās gribas, gan finansējuma, gan valstu sadarbības jautājums.

"Eiropas Savienība, arī NATO, tās ir lielas organizācijas, lielas institūcijas un lietas varbūt nenotiek tik ātri, kā mēs vēlētos, bet dinamika noteikti ir pozitīva un ir daudz kas jau izdarīts. Mēs redzam to kopējo vēlmi un gribu. Tas tiek apliecināts arī ministru sanāksmēs, par to, ka ir jāvirzās uz priekšu. Tas, kas notiek šobrīd Ukrainā, tā ir Krievijas agresija Ukrainā, bet tas ir arī plašāks konflikts, kurā ir gribas ciņa un konflikts, bet arī militāro industriju un tehnoloģiju konflikts, kurā mums jābūt spējīgiem pretī stāvēt tam, kas ir pretinieka rīcībā un jābūt soli priekšā. Bet dinamikā noteikti ir jāvirzās soli uz priekšu."

"Inovācijas nav kas tāds, ko var izvēlēties īstenot vai ne, inovācijas ir obligātas, ja Rietumi vēlas būs veiksmīgi ekonomiski, ģeopolitiski un militāri. Tas nozīmē, ka Rietumiem ir jārada jaunas tehnoloģijas. Bet vēl jo vairāk tiem tās ir jāpielāgo un jāizvieto. Un tas jādara ātri," sacīja plašu atzinību guvusī žurnāliste un tehnoloģiju podkāsta "NatSec Tech" autore Žanna Mezervē.

Kā iemeslu, kādēļ jaunas tehnoloģijas Rietumiem ir jāattīsta, viņa minēja izskanējušās ziņas par Krievijas centieniem izstrādāt kodolieročus, ar kuriem varētu uzbrukt mērķiem kosmosā.

Savukārt Ķīna atsevišķās tehnoloģiju jomās jau esot priekšā Rietumiem un atvēl milzu līdzekļus jaunām inovācijām.

Tikmēr Rietumiem situāciju sarežģī tas, ka mums inovāciju veicināšanā, kā jau demokrātiskā iekārtā, ir jāpaļaujas uz partnerību veidošanu, proti, partnerību starp valdībām vai valdību un privāto sektoru. Tādēļ atšķirībā no autoritāriem režīmiem viss nenotiek tik vienkārši un ātri.

"Mēs dzīvojam lielās "organizācijās", un aizsardzības ministrija, un visās valstīs tas ir vienādi, aizsardzības ministrija ir "liela organizācija". Un lielās organizācijās ir daudz procesu, un tie bieži ir veidoti tā, lai lietas nenotiktu ātri. Un, tiklīdz esi sasiets šādā procesā, tu, visticamāk, skaidri saproti, ka tev ir jārīkojas ātrāk, bet tu nevari to izdarīt, esot piesiets šīm procedūrām," sacīja Vācijas armijas ģenerālis virspavēlnieks Karstens Breiers.

Ģenerālis arī pauda viedokli, ka Rietumi šobrīd ir spiesti būt ātrāki un inovatīvāki un ir būtiski vērot, ko dara konkurenti.

Attālināti diskusijā piedalījās arī Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs, kurš norādīja, ka Ukrainā notiekošajā karā tiek izmantots tik daudz tehnoloģiju kā nekad agrāk.

Tieši pārspēku modernajās tehnoloģijās bijušais Ukrainas ģenerālis Valerijs Zalužnijs minēja kā atslēgas punktu pārspēka gūšanai pār Krieviju. Tādēļ, jo vairāk un ātrāk Rietumi spēs strādāt pie inovācijām aizsardzības sektorā, jo vairāk stiprināsim savu drošību un reizē spēsim palīdzēt Ukrainai uzvarēt.