Miris cietumā
47 gadus vecais Krievijas ievērojamākais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs tika ieslodzīts 2021. gada sākumā pēc atgriešanās Krievijā no Vācijas, kur viņš atveseļojās no saindēšanas ar padomju laika nervus paralizējošu vielu "Novičok".
Viņam tika piespriests 19 gadu cietumsods, pamatojoties uz apsūdzībām, ko plaši nosodīja neatkarīgās tiesību grupas.
2023. gada beigās viņš tika pārvietots uz attālo koloniju Arktikā, Jamalas Ņencu autonomajā apgabalā, kur par viņa nāvi paziņoja piektdien, 16. februārī.
Nogalināti
2015. gadā Boriss Ņemcovs, Kremļa kritiķis un bijušais premjerministra vietnieks, tika nošauts, kad devās pāri Maskavas tiltam netālu no Kremļa.
Par Ņemcova nogalināšanu tika notiesāti pieci čečeni, taču slepkavības organizētājs tā arī netika atrasts. Ņemcova līdzgaitnieki norādījuši uz Kremli un Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu, kurš pārmetumus noraidījis.
Harismātiskais Ņemcovs bija kritizējis Putina īstenoto Krimas aneksiju 2014. gadā un regulāri piedalījās opozīcijas protestos. Viņam nāves brīdī bija 55 gadi.
Gandrīz desmit gadus agrāk, 2006. gadā, žurnālistes Annas Poļitkovskas nogalināšana pie viņas mājas Maskavā satrieca pasauli. Krievijas lielākā neatkarīgā laikraksta "Novaja Gazeta" reportiere Poļitkovska bija sīva Kremļa taktikas Čečenijā kritiķe.
Ieslodzīti
42 gadus vecajam opozīcijas politiķim Vladimiram Kara-Murzam 2023. gada aprīlī tika piespriests 25 gadu cietumsods, tas ir līdz šim bargākais sods par komentāriem, kas kritizēja Kremli un iebrukumu Ukrainā. Viņš tika ieslodzīts apsūdzībās par valsts nodevību, "nepatiesas" informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju un saistību ar "nevēlamu organizāciju".
Kara-Murza cieš no nopietnām veselības problēmām, kuras, pēc advokātu teiktā, izraisīja divi indēšanas mēģinājumi 2015. un 2017. gadā.
Opozīcijas politiķim Iļjam Jašinam 2022. gada decembrī tika piespriests astoņarpus gadu cietumsods par "nepatiesas" informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju saskaņā ar tiesību aktiem, kas paredz kriminālatbildību par iebrukuma Ukrainā kritiku.
2023. gada jūlijā Lilijai Čaniševai, Navaļnija sabiedrotajai Krievijas Baškortostānas Republikas centrālajā daļā, tika piespriests septiņarpus gadu cietumsods.
Decembrī Krievijas tiesa par "ekstrēmismu" piesprieda deviņu gadu cietumsodu Ksenijai Fadejevai, kura vadīja tagad Krievijā aizliegto Navaļnija organizāciju Sibīrijas pilsētā Tomskā.
Trimdā
Daži Putina spilgtākie kritiķi gadiem ilgi ir bijuši trimdā.
Viņu vidū ir bijušais naftas magnāts Mihails Hodorkovskis, kurš desmit gadus pavadīja cietumā, pēc tam kad bija izaicinājis Krievijas līderi viņa valdīšanas sākumā. Hodorkovskis dzīvo Londonā un ir finansējis Kremli kritizējošus mediju projektus.
Daudzi Navaļnija ievērojamie sabiedrotie aizbēga no Krievijas pēc tam, kad viņa organizācijas tika aizliegtas kā "ekstrēmistiskas".
Taču 2022. gada februāra lēmums nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, kas bija sākums nepieredzētu represiju vilnim Krievijā mājās, izrādījās izšķirošs Krievijas opozīcijas kustībai. Krievi, kas iebilst pret Maskavas uzbrukumu Ukrainai, tagad ir izkaisīti pa visu pasauli. Daudzi ir aizbēguši uz Eiropu un Izraēlu.
"Ārvalstu aģenti"
Apzīmējumu "ārvalstu aģents", kam piemīt staļiniskā laikmeta nokrāsa, Krievijas varas iestādes ir izmantojušas, lai izdarītu spiedienu uz kritiķiem. Daudzi žurnālisti un Krievijas galvenie neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi ir iekļauti "ārvalstu aģentu" sarakstos, padarot viņu darbību daudz grūtāku.
Starp tiem, kam piešķirts šis statuss, ir trimdā esošais bijušais premjerministrs Mihails Kasjanovs, "Novaja Gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs un 70 gadus vecais Nobela prēmijas laureāta "Memoriāla" grupas līdzpriekšsēdētājs Oļegs Orlovs.
Šonedēļ Krievija uzsāka jaunu prāvu pret Orlovu, kuram par iebrukuma Ukrainā nosodīšanu draud līdz pat pieciem gadiem cietumā.
KONTEKSTS:
Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde piektdien, 16. februārī, paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš atradās ieslodzījumā kopš 2021. gada. Tomēr Navaļnija komandas rīcībā pagaidām nav informācijas, kas apstiprinātu viņa nāvi.
Pēc ziņām par Navaļnija nāvi Latvijas prezidents un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību. Tikmēr Kremļa oponenti, kas pametuši Krieviju, ir tiešāki – Navaļnija nāvi sauc par slepkavību.
