Kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, šo valsti vairākkārt apmeklējis Valsts prezidents Egils Levits un citas Latvijas amatpersonas, bet Kariņam šis ir pirmais brauciens uz Krievijas izraisītā kara plosīto Ukrainu.

Vizītes galvenais mērķis bija gan morāli, gan materiāli apliecināt, ka Latvija atbalsta Ukrainu un turpinās atbalstīt.

Proporcionāli salīdzinot ar citam valstīm, Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām. Latvija sūtīja ieročus Ukrainai jau tad, kad daudzi citi to nedarīja. Piemēram, Latvijas sūtītās "Stinger" raķetes ukraiņi lietoja jau kara pirmajās dienās, aizsargājot Kijivas lidostu.

Kariņš apmeklējis Buču un Irpiņu

Kijivas apgabalā Kariņš apmeklējis Irpiņas un Bučas pilsētas, kur Krievijas karaspēks pastrādāja kara noziegumus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Krievijas sabombardētajās Kijivas piepilsētās Kariņš iepazinās ar kara nodarītajiem postījumiem, arī ar Ukrainas atjaunošanas plāniem un to, kas jau ir izdarīts, kā arī saņēma informāciju, kāda palīdzība nepieciešama turpmāk.

Latvijas valdības vadītājs solīja, ka mūsu valsts sniegs atbalstu Ukrainas atjaunošanā un ka tas jādara jau tagad, lai arī karš vēl turpinās.

Vietējie stāsta, ka ir kara bēgļi, kas atgriežas Ukrainā un grib apmesties savās agrākajās dzīvesvietās.

Kariņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, lai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas integrācijas centienus Eiropas Savienībā un NATO.

Reiterated Latvia’s strong support to #Ukraine in a meeting with @ZelenskyyUa in Kyiv. Ukraine’s Euro-Atlantic integration is our common goal. Latvia’s political, military and humanitarian support will continue for as long as it takes. Слава Україні! 🇱🇻🇺🇦 pic.twitter.com/hPHctGsvCD

-- Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) March 16, 2023

Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu

Latvijas premjera vizīte ir apliecinājums Latvijas valdības un sabiedrības atbalstam Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un karadarbību.

Latvija līdz šim Ukrainai un kara bēgļiem Latvijā ir sniegusi atbalstu 498 miljonu eiro apjomā, kas veido 1,14% no iekšzemes kopprodukta.

Latvijas valdība pirms nedēļas pieņēma lēmumu par kārtējo apjomīgo militārā atbalsta sūtīšanu uz Ukrainu un ir apņēmības pilna turpināt visa veida palīdzības sniegšanu tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Iesaistoties Ukrainas rekonstrukcijā, Latvija 2023. gada budžetā ir paredzējusi finanšu līdzekļus Černihivas apgabalam – kritiskās infrastruktūras un mājokļu atjaunošanai.

Kariņš: Ukrainai jāsāk iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību

Kariņš, tiekoties ar Ukrainas valsts augstākajām amatpersonām, paudis Latvijas stingro politisko atbalstu Ukrainai tās eiroatlantiskās integrācijas centienos. Ministru prezidents ar Ukrainas amatpersonām pārrunāja tās virzību uz Eiropas Savienību un pievienošanās procesu.

Tiekoties ar Ukrainas prezidentu Zelenski un citiem politiķiem, Latvijas premjers pauda uzskatu, ka lai arī karš turpinās, Eiropas Savienībai ir jāsāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu, jo tas morāli stiprinās Ukrainas tautu un paātrinās Ukrainas reformu tempu, kā arī Ukrainas pienesums sniegtu lielāku sparu arī pašas ES tirgum.

Tāpat Latvija turpinās lobēt Ukrainas virzību uz NATO. Lai gan skaidrs, ka kara laikā iestāšanās nenotiks, tomēr pēc Ukrainas uzvaras tai jākļūst par pilnvērtīgu dalībvalsti, jo tikai tā būs iespējams Krieviju atturēt no jauniem uzbrukumiem pret saviem kaimiņiem.